Cālis dzīvo bez galvas - 7
Joprojām grūti izskaidrot 1945. gadā novēroto dabas brīnumu – tolaik piecarpus mēnešus vecais gailēns vārdā Maiks, kas bija nolemts kādas Kolorado ģimenes pusdienām, ar nocirstu galvu nodzīvoja vēl divus gadus.

Amerikāņu mājsaimniece Klāra Olsena plānoja pasniegt tuklo gailēnu ģimenei vakariņās un lūdza savu vīru nokaut putnu. Tā kā ciemos bija gaidāma sievasmāte, kurai ļoti garšoja vistu kakliņi, viņš precīzi novietoja cirvi tā, lai kaklu nocirstu pēc iespējas garāku. 

"Sievasmātei pielabināties četrdesmitajos gados bija tikpat svarīgi kā mūsdienās," vēlāk atminējās vīrietis. Viņš izdarīja prasmīgu cirtienu, un cālis sāka skraidīt bez galvas tāpat kā vairums tikko nokautu putnu.

Pēc tam gailēns izturējās neparasti – tas mēģināja slēpt galvu zem spārna, knābāt barību un uzvesties līdzīgi pārējiem mājputniem.

Kad Olsens atrada Maiku nākamajā rītā, guļot ar kaklu zem spārna, viņš nosprieda, ka tik liela dzīvotkāre pelnījusi iespēju turpināties: viņš izgudroja veidu, kā pabarot un padzirdīt putnu bez galvas.

Ar pipetes palīdzību Maiks saņēma graudus un ūdeni. Jau uzreiz kļuva skaidrs, ka šis gadījums ir īpašs, tāpēc Olsens gaili pēc nedēļas nogādāja uz Jūtas universitāti Soltleiksitijā. Skeptiski noskaņotie zinātnieki uzreiz bija ieinteresēti noskaidrot, kā gailēns spēja izdzīvot bez galvas.

Viņi secināja, ka cirvja asmens nav trāpījis jūga vēnai un trombs pasargājis Maiku no noasiņošanas. Lai gan galvas lielākā daļa bija nocirsta, smadzeņu stumbrs un viena auss bija palikusi neskarta. Tā kā vairākumu vistas reflektoro darbību nosaka smadzeņu stumbrs, Maiks varēja turpināt vairāk vai mazāk veselīgu eksistenci.

Pusotra gada laikā Maiks pieņēmās svarā no 900 gramiem līdz 3,5 kilogramiem. Kādā intervijā Olsens atzina, ka gailēns izaudzis savai šķirnei pietiekami liels, izņemot galvas trūkumu.

Brīnumaino gailēnu viņa saimnieki pat izrādīja citās pilsētās – Ņujorkā, Losandželosā, Atlantā un Sandjego, par to prasot ieejas maksu 25 centu vērtībā. Maika cenu noteica 10 000 ASV dolāru apmērā, un tā fotogrāfijas publicēja žurnāli Life un Time, kā arī tas tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā.

Maiks nomira kādas turnejas laikā, kad Olseni nevarēja atrast pipeti, lai attīrītu viņa barības vadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!