Pēdējos trīs mēnešus Pjotrs Pankratovs strādā par taksometra vadītāju, bet iepazinušies abi, kad Pjotrs dienēja armijā. Viņš labprāt stāsta par savu draudzību ar vāverīti, kuru nosaucis par Masiku. Lūk, daži fragmenti no kādas intervijas:
”Kad es kā praporščiks dienēju specnazā, zaldātiņi man atnesa pavisam savārgušu vāverēnu. Toreiz viņš bija pusplaukstas lielumā, pavisam maziņš, bez samaņas. Es viņam no rīkles izvilku septiņus tārpus un vēl trīs - no acs.
Vispirms es viņu no šļirces ik pēc četrām stundām baroju ar zīdaiņiem paredzētu maisījumu; tad viņš kļuva stiprāks un sāka no karotītes dzert pienu. Vēl pēc mēnešu devu viņam nolobītas saulespuķu sēkliņas, bet, kad parādījās zobiņi, viņš pats tās lobīja. Tā arī dienējām - man Masiks vienmēr aiz azotes bija.
Bet kur viņš mājās dzīvo - krātiņā?
Nē, viņam nekāda krātiņa nav. Guļ kopā ar mani. Viņam patīk man uz krūtīm sarauties čokuriņā. Dažreiz skapī ielien vai kapucē, tur arī izguļas. Ēd arī viņš kopā ar mani. Viņam garšo riekstiņi, augļi, sēkliņas, maize.
Un pēc tam kopā ar jums dodas uz darbu?
Es decembrī beidzu dienēt, bet pēdējos trīs mēnešus strādāju par taksometra vadītāju. Jā, un vienmēr ņemu viņu līdzi uz darbu. Savādāk viņš mājās viens pats kļūst traks. Man vēl mājās ir kaķis un zivtiņas, bet vāverīte ir pati foršākā!
Un kā pasažieri reaģē?
Kad sākumā bildes ar Masiku sāku izvietot sociālajos tīklos, tur mani nomocīja, sak', paziņosim ”zaļajiem". Tad es arī Masikam uztaisīju īpašu veterināro pasi saskaņā ar visām prasībām. Tagad viņš ir pilnvērtīgs pilsonis.
Bet ne visiem pasažieriem viņu rādu. Visbiežāk Masiks guļ kapucē uz aizmugurējā sēdekļa vai man azotē. Nu, brauc, piemēram, kāds noskumis pasažieris, bet es viņam: ”Gribat, pārsteigšu jūs"? - un parādu vāverīti.
Ļoti pozitīvi visi pasažieri reaģē, bet jo īpaši bērniem patīk. Pēc tam zvana dispečeriem un speciāli prasa taksi ar vāverīti."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!