Foto: PantherMedia/Scanpix
Putnu čivināšana bieži saistās ar mieru un atpūtu, saulainu rītu vai pastaigām parkā, bet šie radījumi var būt arī ļoti bīstami - indīgi, agresīvi, ātri un ļoti spēcīgi. Lielāko daļu bīstamo putnu ikdienā sastapt ir maza iespēja, bet citi, piemēram, kaijas ir ierasti spārnaiņi arī Latvijā.

Kaija

Foto: PantherMedia/Scanpix

Daudzi uzskata, ka sliktākais, ko var izdarīt kaija, ir nozagt ēdienu vai uzkakāt uz galvas. Tomēr tas viss ir nieki, salīdzinot ar briesmām, kādās nokļūst cilvēks, kas apdraud šī putna ligzdu. Ja kaija sajutīs draudus tās mazuļiem, tā spēj ar knābi pārcirst cilvēka galvaskausu un sākt knābāt smadzenes.

Vanags

Foto: PantherMedia/Scanpix
Vanags ir plēsīgs putns, kura parastais medījums ir sīki grauzēji un zivis, kurus tas plosa ar neiedomājami asajiem nagiem. Pateicoties unikālajai knābja formai, vanags spēj pārplēst upuri muguras smadzeņu rajonā. Vanagus var apmācīt arī cilvēku medībām.

Zilgalvas ifrīta


Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai gan šis putns barojas tikai ar kukaiņiem, tam ir spēcīgs pašaizsardzības mehānisms, kas palīdz stāties pretī pat pašiem stiprākajiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem. Par to putns var pateikties īpašai vaboļu sugai tā ēdienkartē, kas izdala ķīmisku vielu. Tā savukārt putna organismā pārvēršas par indi. Paņemot šo putnu rokās bez cimdiem, inde tūlīt sāk iedarboties - pamirst rokas un kājas, jo ādā iekļuvuši toksīni.

Austrālijas mušķērājs


Foto: PantherMedia/Scanpix

Šis putns, tāpat kā zilgalvas ifrīta, ir bruņojies ar letālu toksīnu, kuru tas iegūst no indīgām vardēm. Putns sastopams Indonēzijas, Austrālijas un Papua-Jaungvinejas tropu un subtropu mežos. Putna spalvas ir olīvzaļā nokrāsā, kas ļauj tam lieliski nomaskēties koku lapotnē. Mušķērāja balss līdzinās ļoti muzikālai sirēnai.

Pitahu

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pitahu bija pirmais no zinātnieku atklātajiem indīgajiem putniem. Nāvējošu indi satur gan tā āda, gan spalvas. Papua-Jaungvinejas iedzīvotāji to dēvē par ”atkritumu putnu", jo pitahu nav ēdams. Tomēr daži vietējie iemanījušies putnam novilkt ādu, lai ceptu to uz oglēm bez draudiem veselībai.

Ērglis


Foto: PantherMedia/Scanpix

Ērglis var kļūt bīstams, ja tiek apdraudēta tā dzīvība vai mazuļi. Tam ir īpaša knābja uzbūve, ļoti asi nagi un lieliska redze, kas to padara par vienu no labākajiem medniekiem starp plēsīgajiem dzīvniekiem.

Ērglis spēj lidot, turot knābī pat divus kilogramus smagu medījumu. Turklāt tam nepieciešams daudz barības - ērglis spēj aprīt aptuveni kilogramu smagu zivi piecu minūšu laikā.

Maitasputns

Foto: PantherMedia/Scanpix

Maitasputnu kuņģī atrodas vielas, kas tos aizsargā no dažādām kaitīgām baktērijām, kas ir nāvējošas vairākumam dzīvo radību. Arī to urīns ir ļoti spēcīgas iedarbības antibakteriāls līdzeklis, kas iznīcina dažādas bīstamas baktērijas un mikrobus, kas var atrasties beigtu dzīvnieku ķermenī.

Strauss

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pasaulē lielākā putna augums var sasniegt 2,8 metrus, bet svars - 158 kilogramus. Strausi ir ļoti spēcīgi un arī neparedzami - ar vienu kājas sitienu tie spēj nogalināt, piemēram, hiēnu. Turklāt tiem ir ļoti asi nagi, bet spēcīgais ķermenis ļauj neapstājoties noskriet 10 kilometrus ar ātrumu 50 kilometri stundā.

Kazuārs


Foto: PantherMedia/Scanpix

Jaungvinejā mītošajam kazuāram ir 12 centimetrus garš un kā duncis ass nags, kas atrodas virs vēl viena - apakšējā - naga. Ar vienu šāda naga cirtienu pietiek, lai cilvēks ietu bojā. Spēcīgie putni spēj ļoti ātri skriet, sasniedzot ātrumu līdz pat 50 kilometriem stundā.

Otrā Pasaules kara laikā amerikāņu un austrāliešu karavīrus, kas atradās Jaungvinejā, brīdināja turēties tālāk no neprognozējamajiem un ļoti spēcīgajiem kazuāriem.

Velociraptors

Pretēji filmā Juras laikmeta parks paustajam uzskatam, velociraptori patiesībā bija spalvām klāti, nagaini putni, nevis ķirzakveidīgi radījumi. Mūsdienās gan nav iespējas satikt šos par visu laiku nežēlīgākajiem putniem uzskatītos lidoņus, jo tie jau sen izmiruši.

Tomēr jāatzīmē, ka velociraptori bijuši ļoti gudri, medījuši barā un viņu nagi bijuši asi kā naglas. Ar to palīdzību pirmatnējie putni viegli pārgriezuši savu upuru rīkles - un viņu upuri parasti bijuši dinozauri, nevis lauka peles vai zivis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!