"Tas, ko pēdējā laikā redzam medijos saistībā ar pasaules un nu arī Latvijas kažokādu zvēraudzētavās valdošajiem apstākļiem, ir kas vairāk nekā šausmīgs. Mani ir patiešām satriekusi informācija, kas nonāca atklātībā, un uzskatu, ka kažokādu izstrādājumu industrijas darbība mūsu valstī ir steidzami jāpārskata.
Šeit nav runa par šī jautājuma fizisko, bet drīzāk filozofisko aspektu. Tas skar dzīvnieku nomocīšanu un tos absolūti neveselīgos apstākļus, kādos viņi tiek turēti, un nevis pārdomas, cik ētiski ir valkāt kažokādas.
Tam, kādos apstākļos tiek turēti kažokādu dzīvnieki, jābūt stingrā valsts kontrolē, liecinot par tās līmeni kopumā. Tas, kā šis jautājums tiek risināts šobrīd, ir nepieņemami, un kāda gan Eiropas valsts esam, ja šeit notiek kas tāds," sašutumu sarunā ar DELFI Izklaide pauž Silova.
"Nevēlos, lai mans viedoklis izskan kā liekuļošana, kā aizstāvot veģetārismu un reizē ēdot gaļu, bet uz šo problēmu raugos no dzīvnieku tiesību aizsardzības aspekta.
Mūsu valstī likumdošana, kas saistīta ar zvēraudzētavu uzraudzību un kontroli, ir ļoti nesakārtota, un vēlos likt akcentu tieši uz šo jomu, nevis to, vai kažoku vilkt vai nē.
Kažokādu izstrādājumu ražošanas industrijai ir gadsimtiem senas tradīcijas, kas attīstījušās kopsolī ar modes pasauli, un vienā dienā jau cilvēki no kažokādām pēkšņi neatteiksies. Tomēr visos laikos ir bijis būtiski tas, kā tiek uzturēti dzīvnieki. Šis humānisms nekur neizpaliek," uzskata Silova.
"Es pati nekad neesmu valkājusi Latvijā audzētas kažokādas, un, zinot to, kā ir mocīti šie dzīvnieki, priekšroku noteikti dotu auduma mēteļiem.
Uzskatu, ka, ja vēlamies darboties šai industrijā, mums ir jāpārņem attīstīto Eiropas valstu pieredze, kur valda krietni stingrākas regulas un noteikumi zvēraudzētavu darbībā, tā ievērojot dzīvnieku tiesības," pārliecināti nosaka žurnāliste.