Savam eksperimentam pētnieki bija izraudzījušies Rheobatrachus varžu ģenētisko materiālu - šīs vardes dzīvoja Kvīnslendā un pilnībā izmira pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū.
Izmirušo abinieku DNS zinātnieki ievietoja analoģiska tipa donoru olās - šis process tikai nedaudz atšķiras no aitiņas Dollijas radīšanas, tas ir, no klonēšanas. Un dažas dienas vēlāk donora materiālā radās dzīvība - tā bija Rheobatrachus varde, kas dzima pēc 30 gadu ilga pārtraukuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
