<a rel="cc:attributionURL" http://www.flickr.com/photos/dmb272/"> David Brookes </a> / <a rel="license" http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Šogad pavasaris aizkavējies. Šķiet, ka ziema to tur aiz mēteļa stērbeles un negrib laist vaļā. Tādēļ jo lielāks prieks ir par pirmajām zaļajām lapām, ziediem un dzīvības dvesmu, ko pavasaros sagādā mūsu zaļie draugi. Kad pirmais ziedēšanas trakums pagājis un savus baltos svārciņus vējā izkaisījušas plūmes un ābeles, maija beigās, jūnija sākumā pamanām, ka pavasara noskaņās tērpušies arī vēlīnāki ziedētāji, kā, piemēram, vilkābeles, kas aiz bagātīgajām balto vai rozā ziedu kupenām prasmīgi noslēpušas garus, asus dzelkšņus gluži kā vilka zobus.

Dārzos un parkos vilkābele (Crataegus) savas skaistās formas un lapu, kā arī bagātīgās ziedu un augļu rotas dēļ ir iemīļots košumaugs. Vilkābeles ir piemērots augs arī pilsētas apzaļumošanai, jo ir salizturīgas, nebaidās no asa vēja un sausuma, taču ziemās var ciest no sāls, tādēļ tās jādēsta pietiekošā attālumā no ietvēm un brauktuvēm.

Populārākā ir vilkābele ar baltiem ziediem, taču sastopamas arī sugas ar īpaši dekoratīviem ziediem, piemēram, ar sarkaniem, pildītiem sarkaniem kā C. monogyna "Karmesina Plena", C. laevigata "Paul's Scarlet" un baltiem kā C. laevigata "Plena". Interesanti izskatās vilkābele C. monogyna "Stricta", kas atšķiras ar savu smalko, taisno formu. Kā košumaugus izmanto arī Āzijas un Ziemeļamerikas vilkābeļu sugas. Šo sugu augiem ir lielāki augļi un skaistāks rudens lapu krāsojums. Iespaidīga ir, piemēram, C. crus-galli L vilkābele, kurai ir līdz pat 8 cm gari dzelkšņi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!