Foto: PantherMedia/Scanpix
Jā, ir laiks! No putekļa izmēra sēkliņas izaudzēt krāšņus amarantus, no pāris sēklām - brangus ķirbjus, tomātu ķekarus un citas dabas veltes. Lai gūtu patiesi iespaidīgus rezultātus, sēklas jāsēj vēl pirms nokusis sniegs.

Kādēļ audzēt stādus? Šķiet, atbilde ir acīmredzama. Daudzi augi nāk no dienvidiem un mūsu platuma grādos vasara ir pārāk īsa, lai tie pilnvērtīgi izaugtu paši un nestu augļus. Bet kādēļ ņemties ar stādu audzēšanu pašam, ja ir iespējams nopirkt jau gatavus stādus? Sēklu izvēle ir neierobežota - tās var iegādāties un krāt visu gadu - gan specializētajos veikalos, gan iepirkšanās centros, gan atvest no ceļojumiem vai pasūtīt no preču katalogiem. Gatavo stādu izvēle nav tik plaša. Turklāt, ja stādus iegādājas tirgū no privātpersonām, ne profesionālajiem stādu audzētājiem, var gadīties iekrist uz pārdevēja negodprātību un ar gatavajiem stādiem savā mazdārziņā ienest augu slimības un kaitēkļus. Cits svarīgs iemesls, kādēļ pašiem jāsēj - neaprakstāmais prieks un sajūsma, kas rodas vērojot, kā top brīnums - no mazas sēkliņas izaug krāšņs augs.

Kad sēt?

Parasti uz sēklu iepakojumiem ir norādīti ieteicamie sēšanas laiki, tomēr jāņem vērā, ka šīs rekomendācijas ir norādītas atbilstoši sēklu izcelsmes valsts klimatiskajiem apstākļiem.

Sēšanas laiku aprēķina individuāli, ņemot vērā to, kad dēsti jāstāda dobēs. Piemēram, ja tomātus vai papriku plānojat stādīt lecektīs maija otrajā pusē, tad sēšana notiek marta vidū, jo no pirmo asnu parādīšanās līdz stādīšanai zemē jāpaiet 60 dienām. Dažādiem augiem stādu nobriešanas laiks mēdz svārstīties no pāris dienām līdz pat vairākām nedēļām, tādēļ atbildīgajā stādu audzēšanas procesā jāierēķina arī šīs laika korekcijas. Pārāk agri sēt nav jēgas, par ilgu briedinātiem stādiem ir grūtības ieaugt dobē. Sējot vasaras puķes, jārēķina laiks, kāds nepieciešams, lai no dīgsta izaugtu ziedošs augs. Ja tas nav ilgāks par 70 dienām, sēklas jāsēj aprīlī, ja uz sēklu iepakojuma norādīts - 110-120 dienas, tad pie darba bija jāķeras jau martā.

Zemes jautājums

Foto: morgueFile

Stādu audzēšanai nepieciešama laba zeme, viegla, irdena. Vislabāk derēs veikalos nopērkamais substrāts, kas sajaukts ar zemi no pašu dārza, stādiem būs vieglāk adaptēties jau ierastā augsnē. Tiesa, pastāv risks, ka dārza augsne ir dažādu slimību un kaitēkļu perēklis.

Jārēķinās arī ar augu "gaumi". Ja tiem patīk ar augsne ar trūdvielām, substrātam jāpievieno humuss - svarīgi nepārcensties, jo jaunā sakņu sistēma var nogurt no pārāk daudzām barības vielām.

Pirms sēšanas vēlams augsni dezinficēt un atbrīvoties no iespējamās pelējuma sēnītes, to var izdarīt, aplejot substrātu ar verdošu ūdeni.

Stādu audzēšanai var izmantot gan speciālās, veikalos nopērkamās dēstu kastītes un konteinerus, gan izlīdzēties ar tīriem pārtikas produktu iepakojumiem. Vienīgais noteikums - traukiem jābūt ne seklākiem par 5 cm, un tiem jābūt ar drenāžas caurumiem.

Sēsim pareizi

Lai sēklas ātrāk dīgtu, pirms sēšanas ir "jāuzmodina" - tās uz diennakti apsmidzina ar ūdeni un patur mitrumā. Mitrās, uzbriedušās sēkliņas ietin sausā salvetē vai drāniņā un divas, trīs stundas pasilda 30-60 grādu temperatūrā (tās var novietot pie radiatora).

Sēšanas dziļums ir atkarīgs no sēkliņu izmēra - pavisam sīkās, piemēram, pētersīļu sēklas vienkārši izbārsta augsnē un viegli piespiež. Lielākās sēklas augsnē sēj dziļāk - tā, lai augsnes kārtiņa virs sēklas būtu divas, trīs reizes biezāka par sēkliņu. Sīkās sēklas sēj visas vienā traukā (izaugušie dēsti būs jāpiķē), lielākās - atsevišķos trauciņos vai speciālās dēstu kasetēs pa pāris sēklām, no izaugušajiem stādiem atstājot spēcīgākos. Atsevišķos konteineros jāsēj arī tie augi, kuru sakņu sistēma slikti pacieš pārstādīšanu.

Saule, gaiss un ūdens

Jau sasētās kastītes un trauciņus piesedz ar stiklu vai jaunu plastmasas maisiņu un novieto siltā vietā (18-25 grādi pēc Celsija). Pārsegs regulāri ir jācilā un improvizētā "mini siltumnīca" jāvēdina. Stādu kastīte nedrīkst izkalst - ik pa laikam lolojums jāapsmidzina ar ūdeni no pulverizatora. Kad virs zemes izlīduši asni, diedzēšanas kasti pārvieto uz gaišu, saulainu vietu. Topošos stādus jālaista ar nostādinātu ūdeni istabas temperatūrā, augsne ik pa laikam uzmanīgi jāirdina, ļaujot skābeklim piekļūt pie mazajām saknītēm.

Lai arī šķiet, ka uz palodzes augiem ir ļoti silti un jauki, šajā telpas daļā diennakts laikā ir ļoti krasas temperatūras svārstības, kas briestošajiem stādiņiem ir kaitīgas. Tādēļ, ja dēstu kastes turēsi uz palodzes, zem tām novieto putuplasta plāksnes vai plēvi, kas kalpos kā siltināšanas materiāls.

Likteņa varā

Foto: PantherMedia/Scanpix

Savvaļā dabiskā atlase, kad izdzīvo spēcīgākie, ir pavisam normāla parādība, bet, sējot un stādot kultivētos augus, likteņa lēmēja loma jāuzņemas dārzkopim. Lai cik nežēlīgi tas nebūtu, sīkie, vārgie un neveselie stādiņi jālikvidē.

Ja sēklas sasētas vienā lielā dēstu kastē un stādu briedināšanas laiks ir divi mēneši, jāķeras pie piķēšanas - katru dēstu pārstādot savā podiņā. Tas jādara, kad augam parādījušās divas vai trīs īstās lapiņas.

Rūdīšanās

Siltumnīcas apstākļos dzimušie augi grūti pielāgojas dzīve skarbajā ārpasaulē. Tādēļ, līdzko dēsti ir paaugušies un kļuvuši spēcīgāki, bet gaisa temperatūra ārā paaugstinās vismaz līdz +100C, laiks ķerties pie rūdīšanās - lolojumus novietojot uz balkona uz pāris stundām dienā. Pakāpeniski "pastaigas" laiku paildzina līdz astoņām stundām. Trīs, četras dienas pirms stādīšanas īstajās dobēs un vagās, stādus var atstāt laukā visu nakti.

Sējas kalendārs

Foto: PantherMedia/Scanpix

Vēlās tomātu šķirnes, kas paredzētas audzēšanai apsildāmās siltumnīcās, stāda aprīļa otrajā pusē, stādus sēj februāra beigās. Neapsildāmās siltumnīcās tomātus stāda maija beigās. Sēj - marta sākumā. Agrās un vidējās lauka tomātu šķirnes stāda jūnija pirmajā dekādē, sēšanas laiks - marta beigas, aprīļa sākums.

Siltumnīcās papriku stāda maija beigās vai jūnija sākumā. Stādu briešanas laiks ir 60 dienas. Papriku stādiem sēj marta otrajā pusē, pirmie asni parādās pēc 7-14 dienām.

Lauka gurķus stāda pēc 25. maija. Dēsti izaug 25-27 dienās, sēj ne agrāk par 25. aprīli.

Ķirbji, kabači, patisoni. Stāda jūnija pirmajā dekādē, sēj maija sākumā. Stādu briešanas laiks 25-27 dienas, pirmie asni parādās četras dienas pēc iesēšanas.

Viengadīgās vasaras puķes, piemēram, agerātus, asteres, balzamīnes, verbenas, heliotropus, dālijas, lobēlijas, lauvmutītes un petūnijas sēj martā. Aprīlī var sēt alises, ibēres, klārkijas, puķu tabaku, cinijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!