Kā veiksmīgi iekļaut dārza ainavā lielos kokus?  (4)

Atšķirīgs skatījums

Dārzs ar lieliem kokiem - tā ir unikāla iespēja veidot īpašu ainavu. Augstie koki ir neatsverami, tie nodrošina ēnu un aizvēju, piešķir atšķirīgu perspektīvu un telpas izjūtu. Agrāk tika uzskatīts, ka augsti, lieli koki ir dekoratīvi tikai tad, ja aug grupās, tagad aizvien biežāk tiek atdarināts japāņu dārza stils, kuru raksturo minimālisms - atsevišķi augoši. Koki izskatās labi ne tikai zālienā, ielu krustojumos un ceļu līkumos, blakus ēkām, soliņiem vai atpūtas vietām. Tie var kalpot kā dažādu teritoriju un zonu atdalītāji un to radītā ēna sniedz īstu atveldzējumu tveicīgā vasaras dienā. Skaistumam gan ir arī sava ēnas puse - koki nekautrējas izrādīt savas vajadzības un neslinko - tie pastāvīgi mēģina iekarot aizvien lielāku zemes daļu, un bieži vien nav ieinteresēti "sadzīvot ar kaimiņiem".

Puķu dobe zem koka

Koka paēnī ierīkot puķu dobi nav vienkārši. Jāizvēlas augi, kuriem nav nepieciešama spilgta saule un kam patīk nedaudz skāba augsne, visbiežāk tie ir meža augi.

Egļu tuvumā skābās augsnes dēļ neaugs praktiski nekas, vienīgais izņēmums - parastās kumeļpēdas.

Ēnainās vietās dabiska izvēle ir ilggadīgo kultūru stādīšana. Lai akcentētu zem kokiem iestādītos ziedus, tiem blakus var stādīt augus ar oriģinālu lapu tekstūru un interesantām formām. Ieteikums kombinēt kontrastus, piemēram, bergēnijas ar sulīgi zaļajām sirdsveida lapām un maigās astilbes ar smalkām mežģīņveida lapām un pūkainiem ziediem. Parasto zirgpēdu kvadrātveidīgais lapu klājums uz zemes izcels narcišu ziedu maigumu un trauslumu.

Ap kokiem labi aug un kopējo ainavu uzlabo dažādi krūmi, ar kuru palīdzību, ja nepieciešams, var slēpt raupjo koka stumbru.

Kas kam kaitē

Ziediem nedraudzīgākie koki ir egles, bērzi un liepas. Egles met ļoti tumšu un biezu ēnu, turklāt blīvā skuju vainaga dēļ bieži vien lietus ūdens nemaz nesasniedz zemi. Bērzs gaismu neaiztur, bet tā plašā sakņu sistēma zemi izkaltē platībā, kas divreiz lielāka par vainagu. Liepa apvieno abu iepriekš minēto koku trūkumus - gan lielu ēnu, gan augsnes kaltēšanu.

Salīdzinājumam - lai arī ozols met lielu ēnu, zeme pie tā pastāvīgi ir mitra un auglīga. Arī kļavas ēna ir liela, tomēr šim kokam ir salīdzinoši maza sakņu sistēma, kas tik ļoti nesausina augsni, turklāt lapu vainags laiž cauri lietus ūdeni. Slaikās priedes praktiski netraucē zem tām augošajām kultūrām. Osis saules gaismu neaiztur, tomēr krietni sausina augsni, turklāt šim kokam ir "niķis" - čakla jaunu atvašu veidošana.

Šie trūkumi gan neliedz veidot košu puķu dobi zem kokiem - tā nav jāveido pie paša stumbra, labāk izmantot auglīgo augsni nedaudz atstatus. Lai puķes, augot un vairojoties, "nekāptu" kokam uz saknēm, augsnē var ierakt speciālu, atdalošu plastikāta apmali (ne platāku par 15 cm), novēršot maijpuķīšu, paparžu u.c. ātraudzīgu augu izplatīšanos.

Zāliens zem kokiem

Parastais scenārijs, iesējot zem kokiem zālienu - pirmajā gadā zālīte ir bieza un zaļa, otrajā gadā mauriņš jau kļuvis retāks, bet trešajā tas izskatās jau pavisam nīkulīgs. Zālienam trūkst saules gaismas. Skuju koki sagādā nopietnu papildu problēmu - birstošās skujas veicina augsnes skābumu, kas zālienam ir katastrofa.

Jaunajiem zāles stiebriem ilgstošs saules trūkums neļauj nobriest un radīt dzīvotspējīgas sēklas. It kā varētu līdzēt papildu minerālvielas un mākslīga sēklu piesēšana, tomēr visbiežāk tādā veidā zāliens nosmok. Ko darīt? Vai atstāt ap kokiem neapstrādātu zemi? Risinājums - izvēlēties zāliena sēklu maisījumu, kas paredzēts ēnainām vietām. Skaists mauriņš ir iespējams arī ierobežotas saules gaismas apstākļos. Ik gadu tukšajās vietās jāiesēj jaunas sēklas. Tomēr jārēķinās ar to, ka blīvs zāliens var traucēt kokam uzņemt barības vielas no zemes un attīstīt sakņu sistēmu. Cits variants - zemi koka pakājē nobērt ar oļiem vai mizu mulču.

Zaru vainaga veidošanas īpatnības

Pieaugušiem kokiem ne pārāk patīk zaru griešana, dekoratīvs zaru un lapu vainags jāveido, kad koks vēl ir jauns.

Vasaras nogalē lapu koku augšana kļūst lēnāka, tādēļ šajā laikā var ķerties pie zaru izzāģēšanas. Ja koks vainagu veido pārāk zemu, ik gadu jāizzāģē zemākie zari.

Skuju kokus apgriež un veido, lai piešķirtu tiem kādu noteiktu formu, ierobežotu to augšanu un veicinātu zarošanos. Svarīgi ievērot pareizo griešanas - formēšanas laiku. Egles griež to miera periodā, kad iestājies vēss laiks, bet vēl nav sniega (lai koku varētu apskatīt pilnā augumā) - no oktobra līdz nākamā gada martam. Egles nedrīkst griezt maijā un jūnijā, kad notiek intensīva augšana un jaunu dzinumu veidošanās, jo zari apriežot sveķojas. Parasti eglēm īsina uz sāniem, ārpus vainaga (trijstūra) augošos zarus un konkurējošās galotnes. Galveno galotni parasti neīsina. Izņēmums varētu būt tad, ja vēlaties eglei piešķirt ieapaļu formu. Ir egles, kuras negriež, piemēram, Kanādas egle (Picea Glauca), Serbijas egle (Picea omorika). Kanādas egles šķirnēm vainags parasti jau ir kompakts.

Priežu lielās formas parasti neveido. Lai iegūtu kompaktu, mākoņveidīgu augumu formē kalnu priedes. Maija beigās, jūnija sākumā, kad priežu jaunie dzinumi izauguši, tos saīsina aptuveni uz pusi.

Pārstādīt citur

Viena lieta ir iestādīt koku, pavisam cita - iestādīt to pareizajā vietā... Laika gaitā mainās izpratne par ainavas dizainu un rodas vēlme ienest izmaiņas arī savā dārzā.

Kokus nepārstāda to augšanas aktīvajā periodā. Labākais laiks šim darbam - no augusta vidus līdz oktobra beigām.

Lai pārstādītu koku, tas saudzīgi jāizrok, raugoties, lai saknes nezaudētu saskari ar zemi, un pārvietojiet uz jauno vietu, kur ir izrakta pietiekami liela bedre. Koku stāda tādā pašā dziļumā, no kāda tas ticis pārvietots, skuju kokus var rakt nedaudz dziļāk. Jāņem vērā, ka skujeņi pārstādīšanu pacieš grūtāk par lapu kokiem.

Saulē izstīdzējušam dekoratīvajam kokam jāapgriež zari, veidojot skaistu vainagu. Pārstādot koku, rūpīgi izvērtējiet, no kuras puses tas izskatās labāk, attiecīgi iekļaujot to savā jaunajā dārza ainavā.