Dārznieki augsnes kompostu izmanto zālienu un puķu dobju mēslošanai. Komposts uzlabo nabadzīgu augsni, palīdzot uzņemt gaisu un ūdeni, neizmantojot veikalā pirktos augsnes mēslošanas līdzekļus.
Veidot kompostu ir daudz vienkāršāk, nekā tas izklausās. Daudzi domā par komposta veidošanu, tomēr neķeras pie darba, jo nav pārliecināti, ka tas viņiem tik tiešām ir nepieciešams. Citi kavējas, jo aizspriedumaini domā, ka komposts nelabi ož, pievilina grauzējus un kukaiņus.
Šie ir aplami stereotipi, kurus jālauž. Lūk, septiņi iemesli, kādēļ pašiem jāveido komposts.
1. Tas ir ļoti viegli
Cik daudz laika un pūļu jāvelta, lai iztukšotu atkritumu spaini? Ne vairāk kā pāris minūtes nedēļā. Nu, lūk, tieši tāpat ir ar komposta kaudzi - tik vien to pūļu, kā iztukšot nezāļu un organisko atkritumu spaini!
2. Komposts - tā ir iespēja ietaupīt
Varētu apgalvot, ka komposta veidošana saviem spēkiem ir bez maksas. Pat vēl labāk - komposta kaudze palīdz ietaupīt - nav jāmaksā par mēslojumu augiem, kā arī par dārza atkritumu izvešanu un pārstrādi! Tā kā kompostēt var arī organiskos mājsaimniecības atkritumus, samazinās izmaksas arī par sadzīves atkritumu izvešanu un pārstrādi.
3. Komposta tvertne var kalpot kā dizaina elements
Lai virtuvē krātu organiskās izcelsmes sadzīves atkritumus, var iegādāties īpašu kompostēšanas atkritumu spaini, pielāgojot to virtuves interjeram vai piešķirot tam noteicošo lomu telpā. Pieejami arī tādas speciālās tvertnes, kurās iestrādāti oglekļa filtri, kas neļauj no spaiņa "izlauzties" sīpolu, ķiploku vai citiem spēcīgiem aromātiem.
4. Komposts - veselam un plaukstošam dārzam
Nav labāka un lētāka mēslojuma dārzam par kompostu. Tas irdina mālainu augsni, savukārt smilšainai augsnei palīdz saglabāt mitrumu. Ar kompostu bagātinātā zemē stādītie augi nes bagātāku un veselīgāku dārzeņu un augļu ražu, zied un kuplo krāšņas puķes un citi augi.
5. Kompostēšana palīdz saudzēt dabu
Dārza un pārtikas atkritumi sastāda aptuveni ceturto daļu no visiem pasaules atkritumiem. Piemēram, Latvijā tās ir aptuveni 175 tonnas gadā, savukārt ASV - 60 miljoni tonnu! Daudz zaļāk un saprātīgāk ir nevis izgāzt zaļos atkritumus tuvējā apkārtnē vai maksāt par to izvešanu un pārstrādi, bet kompostēt pašiem.
6. Komposts neož un nepiesaista kaitēkļus
Mīts par to, ka komposta saturs trūdot ož un pievilina dažādus kaitēkļus, tik tiešām ir mīts. Jā, nepareizi sagatavots komposts tik tiešām smako, tādēļ tajā nevajadzētu mest vecus dzīvnieku izcelsmes produktus - pienu, gaļu, kaulus.
Veiksmīga komposta pamatā ir līdzsvars starp zaļo (pļautā zāle, dārzeņu, puķu atliekas) un brūno masu (augu saknes, smalcināti koku un krūmu zari). Ja kompostam izmanto tikai zāli, tā netrūdēs, bet pārvērtīsies jēlā, gļotainā masā. Ja kaudzē liks tikai cietus zarus, saknes un mizas, tās netrūdēs ļoti ilgi.
Labam kompostam ir vajadzīgs gaiss, pretējā gadījumā komposts nevis trūdēs, bet pūs. Veidojot komposta kaudzi, nevajadzētu to sablīvēt, turklāt sastāvdaļas jāizvieto pa slāņiem jeb kārtām. Piemēram, vienā slānī liek dārzā sagrābtās lapas, nākamajā - nopļauto zāli, tad dārzeņu mizas, tad - atkal lapas. Lai nodrošinātos, ka kaudzē ir pietiekami daudz gaisa, pāris reizes gadā tā ir jāpārrok vai jāizcilā ar dakšām, turklāt ik pa laikam komposts ir arī jāaplaista, mitrums trūdēšanai ir ļoti būtisks. Veicinot trūdēšanu, pavasarī komposta kaudzi vēlams aplaistīt ar kādu no veikalos nopērkamajiem biokompostētājiem.
Komposta veidošanai ieteicams izmantot:
- virtuves un sadzīves atkritumus - kafijas un tējas biezumus, olu čaumalas, augļu un dārzeņu atgriezumus, nelielos daudzumos var kompostēt arī papīru;
- dārza atkritumus - vītušus ziedus, nopļautu zāli, veselu augu lapas, sasmalcinātus koku un krūmu zarus, nokritušus augļus. Var kompostēt arī dārza nezāles, izņemot tās, kurām ir nobriedušas sēklas.
Kompostēšanai neder:
- termiski apstrādātas pārtikas atlikumi;
- apdrukāts krāsainais papīrs un reklāmas bukleti;
- slimu augu lapas, tās jāsadedzina!
- netrūdoši atkritumi, piemēram, stikls, plastikāts.