Zaļā pagalma siena - dzīvžogs  (2)

Dzīvžogi ir ļoti dažādi, tie pilda dažādas funkcijas, ir uzticami un kalpo ilgi. Kas gan var būt skaistāks par dabisku koku un krūmu apstādījumu, kas dabiski iekļaujas apkārtējā ainavā. Necaurlaidīgā un nepieejamā vilkābele, bārbele vai mežrozītes? Simpātiska ziedošu vīteņaugu siena? Ko izvēlēties?

Augsts dzīvžogs nodrošina ne tikai norobežošanos, bet arī pasargā no putekļiem, tveices un trokšņa, īpaši, ja netālu ir iela. Dzīvžogs pasargā pagalmu no aukstajiem ziemeļu vējiem un palīdz radīt ēnu, kur tā ir nepieciešama. Kas nav mazsvarīgi, aukstās, bezsniega ziemās dzīvžogs kavē sniega segas kušanu. Biezajos, dzelkšņainajos zaros patīk apmesties putniem, padarot dzīvžogu tik tiešām dzīvu - tas dziedās, čivinās un čiepstēs. Pateicībā par patvēruma vietu zaļās sienas iemītnieki parūpēsies par dārza kaitēkļu iznīcināšanu. Tiesa, atšķirībā no parastās sētas (kurai, protams, arī ir nepieciešama kopšana), dzīvžogam ir nepieciešama īpaša kopšana - tas ir jāgriež, jālīdzina un jālaista; dzīvžoga augi mēdz saslimt, izsalt vai ciest no sausuma.

Universālais kūdras substrāts - augstas kvalitātes augsne bagātināta ar NPK mēslojumu. Piemērota gandrīz visu veidu dārzeņiem, puķēm, augļu kokiem, krūmiem utt. Augsne ir neitralizēta ar kaļķi un tai ir pievienots perlīts, lai saknēm nodrošinātu optimālu gaisa apmaiņu.

Kur pirkt? Zave.lv 5,49 eiro / 125 l maiss

Ir augsti (augstāki par diviem metriem), vidēji (1-2 m) un zemi (no 0,5 līdz 1 m) dzīvžogi. Ierobežojot teritoriju, stāda augstu vai vidēji augstu dzīvžogu, savukārt zemie dzīvžogi, ko reizēm mēdz dēvēt par apmalēm, kalpo kā zonu atdalītāji (parādes zona, bērnu rotaļlaukums, atpūtas zona, sakņu dārzs u.t.t.). Pagalma iekšienē var stādīt arī vidēji augstu dzīvžogu, maskējot saimniecības zonu vai veidojot atsevišķu iekšpagalmu - vietu, kur noslēpties.

Mūžzaļie dzīvžogi ir dekoratīvi visos gadalaikos, savukārt lapu dzīvžogi aukstajā gada sezonā neizskatīsies tik glīti. Jaukta tipa dzīvžogus veido, kombinējot dažādu šķirņu un sugu kokus un krūmus.

Dzīvžogu var veidot vienā vai vairākās rindās. Vienā rindā parasti blīvi stāda krūmus, savukārt divās rindās kombinē augstus kokus un krūmus. Līdzās intensīvi izmantotiem ceļiem parasti tiek stādīti trīs rindu dzīvžogi, kuros kārtas tiek stādītas atbilstoši augu lielumam. Pirmajā rindā - zemi krūmi, piemēram, spirejas; otrajā - vidēji augsti krūmi (glītu aizsegu no putekļiem un auto izplūdes gāzēm veido ceriņu krūmi), savukārt trešajā rindā tiek stādīti koki, piemēram, liepas, vīksnas vai papeles. Šāda zaļā siena aizsardzībā pret videi kaitīgām vielām būs daudz uzticamāks palīgs - salīdzinot pat ar augstu mūra sētu.

Klasiskie un ainavu dzīvžogi. Klasiskais dzīvžogs - cieši sastādīti koki vai krūmi, kurus regulāri apgriež un nolīdzina, veidojot noteiktas ģeometriskas formas. Šāds dzīvžogs ir piemērots tiem, kam patīk simetrija un noteiktas līnijas. Populārākie augi klasiskajam dzīvžogam ir - liepas, klintenes, vilkābeles, sausserži, baltie grimoņi, akācijas, eleagni, jāņogulāji, bārbeles, kļavas (Tatārijas un krastu), kārkli, vītoli, papeles, apses, egles, kadiķi, tūjas u.c.

Lai izveidotu klasiskas formas dzīvžogu, dārzkopim būs jābruņojas ar pacietību (dzīvžoga īsto izskatu novērtēt varēs tikai 5-10 gadus pēc iestādīšanas), zināšanām un atbilstošiem instrumentiem.

Vienkāršāks ceļš - stādīt brīvi augošu ainavu stila dzīvžogu, kas daudz dabiskāk iekļaujas lielākajā daļā dārzu. Arī augu izvēle ir daudz brīvāka - bārbeles, vilkābeles, mežrozītes, grimoņi, sausserži, kārkli, kļavas, lazdas, liepas, eleagni, retēji, mahonijas, irbenes, ceriņi, spirejas, papeles, ievas, jasmīni u.c. Starp šiem dažādu augstumu kokiem un krūmiem ir ne tikai skaisti ziedoši augi, bet arī tādi, kas izceļas ar interesantām formām un dekoratīvu lapotni un zariem.

Ja teritorija ir neliela un ir vēlme vairāk vietas atvēlēt kultūraugiem, tad dzīvžogu var veidot no aronijām, ēdamajiem sausseržiem, ērkšķogulājiem, jāņogām, korintēm, smiltsērkšķiem, mājas pīlādžiem vai mežrozītēm. Plašas teritorijas ierobežošanai labi izskatās dzīvžogs, kas kombinēts no ziedošiem krūmiem un augiem ar dekoratīvu lapotni vai augļu kokiem un krūmiem. Šajā variantā gan ir rūpīgi jāizplāno, ko stādīt, lai dārzs izskatītos harmoniski.

Dzīvžoga veidošana nav īstermiņa jautājums, darbs pie skaistās, zaļās sētas ilgst gadiem. Tādēļ, pirms ķerties pie darba, ir rūpīgi jāizplāno "arhitektūra", jāizpēta koku un krūmu šķirnes, izvēloties savam dārzam un situācijai vispiemērotāko. Svarīgas nianses ir augsnes tips (mālaina vai smilšaina, sausa vai mitra), saules gaisma, topogrāfiskās īpatnības (pakalns, ieplaka vai līdzenums), tas, cik saskanīgi būs izvēlētie augi un kāds ir to augšanas temps. Der veikt arī aplēses - cik izmaksās stādi. Starp citu, ja cena šķiet pārāk augsta, ideju nevajadzētu atmest kā nederīgu, varbūt tā tikai jāatliek par pāris gadiem, mēģinot stādus izaudzēt paša spēkiem. Turklāt stādīšanai vislabāk der tieši divus, trīs gadus jauni stādiņi.

Kad stādi sagādāti, jāķeras pie darba! Pavasarī vai rudenī plānotajā dzīvžoga vietā izrok 50-60 centimetrus dziļu tranšeju. Atsevišķas bedrītes katram stādam šoreiz nederēs, jo visiem augiem jānodrošina vienādi augšanas apstākļi.

Izrakto zemi sajauc ar humusu vai kompostu un minerālvielām. Atkarībā no izvēlētajiem augiem un to audzēšanas nosacījumiem uzlabo zemi - smagai, mālainai augsnei pievieno smiltis, vieglai zemei - smilšmālu, skābu augsni uzlabo ar kaļķiem, savukārt sārmainai zemei pievieno kūdru.

Augsnes substrātu ieber tranšejā un stāda izvēlētos augus. Stādīšanas blīvums - divi līdz pieci stādi uz vienu metru. Stādu biežums atkarīgs no pieauguša auga izmēra. Divrindu dzīvžogos augus kārto pēc šaha galdiņa principa.

Svaigo apstādījumu bagātīgi aplaista, augsni nober ar mizu mulču. Ja dzīvžogu stāda pavasarī, tad, lai veicinātu kuplošanu, visus dzinumus apgriež divreiz īsākus. Ja stādīšana notiek rudenī, apgriešana jāatliek līdz pavasarim.

Pirmajā dzīves gadā jaunais dzīvžogs prasa samērā daudz uzmanības. Tas ir regulāri jālaista, īpaši, ja vasara ir padevusies sausa un karsta, skujeņiem nepieciešama arī papildu apsmidzināšana. Augsne ap dzīvžogu ir regulāri jāirdina un jāravē. Turpmākajos gados dzīvžogs nebūs tik bieži jāmēslo un jālaista, tomēr to vajadzēs regulāri apgriezt - lai veicinātu kuplošanu un ziedēšanu, kā arī, lai atbrīvotos no sausajiem vai aplūzušajiem zariem.

Lai radītu dzīvžogu, ne vienmēr ir jātērē daudz naudas un laika. Pastāv arī dažādi ekonomiski varianti.

1. Zaļie aizkari - tīkls vai žogs, kas apaudzēts ar vīteņaugiem. Šim nolūkam der gan daudzgadīgie augi, piemēram, vīnogulāji, klemātis, vīteņsausserdis, citronliānas, aktinīdijas, mežvīni, gan viengadīgie augi - pupiņas, puķuzirņi, ipomejas u.tml.

2. Kārkla zaru pinums. Pusotru metru garas kārkla maikstes rok zemē 45 grādu leņķī 10-15cm attālumā. Lai zarus varētu sapīt, tos zemē sprauž pretējos virzienos. Iespraustās maikstes krusto, veidojot rombu rakstu, saskares vietās zarus stiprinot ar stieplīti. Lai dzīvžogs būtu pietiekami blīvs, uz vienu metru sprauž līdz 10 vicām.

Šāda dzīvžoga radīšanai nav nepieciešama labi apstrādāta un kvalitatīva melnzeme, kārkli ir viena no dzīvotspējīgākām kultūrām. Tomēr, lai zariem būtu vieglāk izdzīt saknes un ieaugt, pirms ķerties pie darba, vēlams augsni uzirdināt.

Kārkla pinumu sēta veidojama agrā pavasarī, uzreiz pēc sniega nokušanas un zemes atsalšanas. Noteicošais faktors ir mitruma pakāpe zemē. Ja stādīšanu atliks uz vēlāku laiku, kārklu zaru žogs būs ļoti daudz jālaista un var gadīties, ka daļa zaru neieaugs.

No lunkanajām kārklu vicām, izmantojot tikai stiepli, var sapīt iedomāta priekšmeta karkasu - tas var būt krēsls, arka, sols, kāda dzīvnieka siluets. Galus tāpat kā žogam iesprauž zemē. Kārkli ieaugs un salapos. Zaļā skulptūra, to regulāri kopjot - apcērpot, zaļo gadiem ilgi.