Sīpolpuķes, kurām nevajag īpašu kopšanu  (2)

Lai gan daudzas sīpolpuķes dārzā zied arī vasarā un pavasarī, tomēr šoreiz vairāk par tām, kas zied pavasarī un neprasa īpašu kopšanu, proti, kuras nav ik gadu jāizrok, jāiztur miera periods un rudenī jāstāda atpakaļ dobēs.

Iestādot krokusus, sniegpulkstenītes un citas mazās sīpolpuķītes aizvējā pie mājas dienvidu sienas, iespējams panākt, ka tās uzziedēs pat februārī, tomēr vēlāk vasarā augiem nepieciešama paēna, lai sīpoliem būtu labvēlīgi augšanas apstākļi. Lielākā daļa sīko sīpolpuķu vislabāk jūtas zem kokiem un krūmiem.

Izplatītā tendence - stādīt sīpolpuķes zālienā, veidojot pavasarīgi ziedošu mauriņu, izskatās tik tiešām skaisti, tomēr jau maija sākumā rodas virkne problēmu. Agrākās puķītes ir jau noziedējušas, citas vēl turpina plaukt, savukārt zāliens jau ir jāpļauj, ko nedrīkst vēl darīt. Nopļaujot zaļās sīpolpuķu lapas, tiek traucēta sīpolu attīstība - šādā veidā jau nākamajā vai vēl pēc pāris gadiem mauriņš paliks bez ziediem. Gaidot, kad sīpolpuķu lapas nodzeltēs un tās drīkstēs griezt, zāliens pāraug un zaudē savu estētisko vērtību.

Audzējot sīpolpuķes dārzā savam priekam, parasti tās izvieto grupās, veidojot krāsu laukumus. Tradicionāli pavasara sīpolpuķes stāda, kombinējot ar vasaras puķēm, kuras pakāpeniski nomaina agrās ziedētājas un piesedz dzeltējošās lapas, bet vēl labāks un ekonomiski izdevīgāks paņēmies ir sīpolpuķu stādīšana starp daudzgadīgajām puķēm ar lielām lapām, piemēram, hostām, peonijām – tās vēlu mostas un agrajiem ziedētājiem netraucē, bet vēlāk pārklāj dzeltējošās lapas, ļaujot sīpoliem nobriest.

Sniegpulkstenītes (galanthus) audzē vietās, kas pavasarī ir saulainas, bet vasarā noēnotas, brīvos grupējumos zem kokiem, krūmiem, zālienā, arī akmeņdārzos. Atsevišķas šķirnes sniegpulkstenītes, piemēram, krokainās var stādīt arī pilnīgi atklātā, saulainā vietā. Augsnei jābūt irdenai, trūdvielām bagātai un neitrālai. Augus pārstāda pēc 5-6 gadiem vai vēl retāk, kad tie ir pārāk blīvi saauguši. Sīpolus stāda 6-10 centimetru dziļumā, vēlams ligzdās. Rudenī stādījumus pārklāj ar satrūdējušām lapām, kompostu vai sadalījušos kūdru. Pavasarī var augiem dot papildu mēslojumu ar slāpekli.

Lapas nedrīkst nopļaut, kamēr tās nav nodzeltējušas. Sniegpulkstenītes pavairo ar sīpoliem, kā arī sējot sēklas tūlīt pēc to ienākšanās. Sējeņi uzzied 3.-5. gadā pēc izsējas.

Sniegpulkstenītes var uzziedināt arī ziemā - podiņos vai zemos traukos.

Sniedzītes (chionodoxa) audzē saulainā vai viegli noēnotā vietā trūdvielām bagātā, irdenā augsnē. Ik rudeni stādījumus pārklāj ar plānu komposta vai lapu kārtu. Pēc 4-5 gadiem augus pārstāda. Izrok, kad lapas nodzeltējušas, apžāvē, sašķiro un uzglabā 17-20^oC temperatūrā. Stāda augusta beigās vai septembrī 6-8 cm dziļumā nelielās grupās kopā ar sniegpulkstenītēm, krokusiem, tulpēm, blakus krūmiem vai celiņu apmalēm. Akmeņdārzā sniedzītes stāda starp akmeņlauzītēm vai laimiņiem.

Lai pēc sniedzīšu veģetācijas beigām vieta dobē nepaliktu tukša, izsēj viengadīgās puķes, piemēram, alises. Sniedzītes jāsargā no stiprām pavasara salnām (-5^oC un zemāk).

Pavairo ar sīpoliem vai no sēklām. Sēklas izsēj septembrī dobēs ar vieglu un smilšainu augsni. Sniedzītes var uzziedināt arī ziemā.

Zilsniedzītes (scilla) parasti audzē pusēnā, lai gan tās var augt arī atklātās, saulainās vietās. Stāda augusta beigās, septembrī - lielās grupās zem kokiem, ap krūmiem, zālienā. Augsnei jābūt labi drenētai, tomēr pavasaros pietiekami mitrai un trūdvielām bagātai.

Zilsniedzītes ir ļoti dekoratīvi pavasara sīpolaugi, kas noderīgi gan apstādījumu veidošanai, gan griezto ziedu ieguvei, gan arī uzziedināšanai ziemā.

Vairākums vēlziežu (colchicum) sugu zied rudenī - ar dažādu nokrāsu violetiem vai baltiem ziediem. Lapas uz īsa stublāja, plati lancetiskas, spīdīgi zaļas, līdz 30 cm garas, parādās pavasarī. Lapojums ir spēcīgs, sasniedz 40-50 cm augstumu. Pavasarī starp lapām parādās arī sēklotne, melnās un apaļās sēklas ienākas jūnijā. Drīz pēc tam lapas atmirst un zeme paliek neapsegta - līdz rudenim, kad parādās piltuvveida ziedi.

Vēlziedes audzē saulainā, no vējiem aizsargātā vietā labi drenētā, trūdvielām bagātā, neitrālā smilšmāla augsnē. Pavasarī un rudenī jānodrošina pietiekams mitruma daudzums, bet vasarā augsnei jābūt sausai.

Vienā vietā bez pārstādīšanas var augt vairākus gadus (5-6), veidojot bagātīgi ziedošas salas. Pārstāda, kad augi ir pārāk blīvi saauguši. Sīpolus izrok pēc lapu nodzeltēšanas, parasti jūnijā, sadala ligzdas, sašķiro un līdz stādīšanai uzglabā labi vēdinātās telpās 20^oC temperatūrā. Rudenī ziedošās sugas stāda augusta sākumā, bet pavasarī ziedošās - augusta beigās vai septembrī. Lielos sīpolus stāda 12-15 cm dziļumā, savukārt mazākos - 8-10 cm dziļi.

Ik rudeni pēc noziedēšanas stādījumu pārklāj ar plānu trūdzemes vai komposta kārtu.

Apstādījumos izvieto akmeņdārzos vai zālienā krūmu, skuju koku priekšplānā. Blakus jāstāda augi, kurus pārāk nenomāc vēlziežu spēcīgais lapojums pavasarī.

Muskares jeb pērlenītes (muscari) aug katrā augsnē, visādos apgaismojuma apstākļos, pilnīgi ziemcietīgas. Trūdvielām bagātā, pietiekami mitrā augsnē sīpoli ir lielāki, augi - spēcīgāki.

Apstādījumos izvieto apmalēs vai atsevišķās grupās zālienā, blakus narcisēm vai zem krūmiem, piemēram, forsītijām, kokiem, starp ziemcietēm, arī baseinu tuvumā. Noderīgas uzziedināšanai ziemā un ziedu griešanai.