Koka grīdas prasa pārdomātu risinājumu  (6)

Telpā koks piešķir dabisku mājīguma sajūtu, turklāt kā jau dabīgam materiālam, tam piemīt virkne pozitīvu īpašību, koks ir ekoloģisks, silts materiāls ar labām siltumizolējošām īpašībām.

Protams, ņemot vērā dabisko izcelsmi, piemēram, koka grīdas dēļiem piemīt arī dažas ne tik labas īpašības: ierobežota nodilumizturība, dēļi piebriest vai sarūk atkarībā no telpas mitruma līmeņa.

Koka dēļi apmierina cilvēka pamatprasību pēc dabiskas dzīves vides, un to aizsargslānis - laka vai eļļa - ir pietiekoši noturīgs pret slodzi mājas apstākļos. Koka grīdas ir piemērots risinājums dzīvojamajām telpām, guļamistabai, bērnistabai. Protams, šo segumu var izmantot arī telpās ar intensīvāku slodzi, piemēram, virtuvē, koridorā, kā arī sabiedriskās telpās, tomēr tādā gadījumā jārēķinās ar biežāku grīdas dēļu kopšanu un aizsargpārklājuma atjaunošanu. Priedes un egles dēļi zemās cietības dēļ pielietojami tikai mājas apstākļos, sabiedriskām telpām jāizvēlas cietāka koksne - ozols, osis.

Jāņem vērā, ka cietībai nav nekā kopīga ar nodilumizturību, jo pirmā ir koksnes spēja izturēt lielu spiedienu, kādam priekšmetam (piemēram, kurpes papēdim) radot slodzi uz grīdu, taču otrā ir tikai berzes radīta slodze. Tādējādi, izvēloties dēļus, obligāti jāņem vērā apstākļi telpā, kurā tie tiks izmantoti.

Grīdas dēļus  montē uz grīdas lāgām vai tieši uz "melnās" grīdas (saplākšņu, betona vai OSB plākšņu grīdas). Montējot dēļus uz grīdas lāgām, jāņem vērā, ka dēļiem jābūt pietiekami bieziem, lai tie slodzes ietekmē neizliektos.

Ja nepieciešams, grīdas dēļus atjauno, slīpējot virskārtu. To dara, ja grīdā ir radušies iespiedumi vai arī savlaicīgi nav atjaunots aizsargslānis un dēļi ir palikuši netīri.

Grīdas dēļi nav piemēroti izmantošanai uz apsildāmajām grīdām.

Variants siltajām grīdām - trīsslāņu parkets

Lai koka grīdu varētu pielietot uz apsildāmajām grīdām, radīts trīsslāņu parkets, kura konstrukcija nodrošina minimālu koksnes izplešanos vai saraušanos mitruma un temperatūras izmaiņu rezultātā. Arī kopējais biezums, kas parasti ir 14 - 15 mm, ir atbilstošs labai siltuma caurlaidībai. Arī ieklāšanā šis ir pateicīgs variants - jau ražošanas procesā dēlīšu virskārta tiek sagatavota un pārklāta, ieklājot parketu, tas nav jāslīpē un jālako, grīdu ir iespējams ieklāt, savstarpēji savienojot parketa dēļus un nemaz nestiprinot pie pamatgrīdas.

Parasti trīsslāņu parketa virsējais cietkoksnes slānis ir 4 mm biezs, kas ir pietiekami, lai parketu varētu vismaz pāris reizes atjaunot, izmantojot slīpmašīnu. Protams, lai novērstu mazākus parketa virsmas defektus, pietiek tikai ar lakas vai eļļas aizsargpārklājuma atjaunošanu. 

Trīsslāņu parketa ieklāšana

Ir divas ieklāšanas metodes. "Peldošais" ieklāšanas paņēmiens, kurā parkets tiek klāts uz piemērota apakšklāja, savstarpēji savienojot dēļus. Gar telpas sienām tiek atstāta vieta, ļaujot parketam brīvi izplesties un sarauties. Šāda parketa priekšrocība ir tā, ka to var izmantot uz visām grīdām, arī uz plāna paklāja. Ieklāšana ir ātra un vienkārša, to var paveikt saviem spēkiem. Grīda nav skaļa, apakšstāvos nav dzirdama soļu klaudzēšana. Ja nepieciešams, parketa dēlīšus var vienkārši izņemt.

Otra metode - pielīmēšana ar līmi pie pamatgrīdas. Šīs metodes priekšrocības - labāka siltuma atdeve, izmantojot parketu uz apsildāmās grīdas, labāka trokšņu absorbcija, lēnāka gaisa mitruma iedarbība, slīpēšana vai labošana ir vienkāršāka. Šis ir labākais variants parketa ieklāšanai sabiedriskās vai plašās telpās.

Lakotu vai eļļotu?

Izvēloties savam mājoklim koka grīdu, vienalga vai tas ir trīsslāņu parkets, masīvkoka parkets vai grīdas dēļi, nākas izšķirties par seguma aizsargslāni - lakas vai eļļas pārklājumu. Pareizās atbildes nav, jo tā ir gaumes lieta. Gan vienam, gan otram variantam ir savi plusi un mīnusi.

Lakotas grīdas lielākais pluss ir tās izturība un tas, ka to ir viegli kopt.  Taču ar laiku lakas slānis nodilst un saskrāpējas, lakas kārtu nepieciešams atjaunot, kas ir mīnuss, jo nav iespējams nolakot tikai noskrāpēto vai padilušo vietu, ir jālako visa grīda. Atjaunojot laku, no telpas būs jāiznes visas mēbeles, lai nekas netraucē lakošanai, un jārēķinās ar putekļu rašanos.

Vienas lakas kārtas mūžs, atkarībā no grīdas izmantošanas intensitātes, ir no diviem līdz pieciem gadiem, piemēram, koridorā līdz pat 20 gadiem guļamistabā.

Grīdas eļļa iesūcas koksnē, padarot tās virskārtu blīvu un aizsargājot koku no iekšienes. Izvēloties eļļotu grīdu, pilnā mērā var izbaudīt grīdas dabiskumu, jo, staigājot ar basām kājām, tās saskarsies tieši ar koku, nevis lakas kārtu. Piedevām ar eļļu apstrādāta koksne ir ne tikai sataustāma bet arī redzama. Uz šādas grīdas lieliski izceļas koka šķiedra un labi saskatāma un izjūtama virsmas struktūra. Ikdienā eļļotu grīdu vēlams kopt ar speciālajiem mazgāšanas līdzekļiem, kurus pievieno ūdenim. Bez tam, atkarībā no grīdas noslogotības, vismaz reizi pusgadā vēlams atjaunot eļļas aizsargkārtu ar speciālu līdzekli, kas bagātina eļļu un liek koka virsmai palikt netīrumus atgrūdošākai. Ar šo pašu līdzekli papildus jāapstrādā tās vietas, kurās uz grīdu ir vislielākā slodze, kā arī tiek atjaunota virsma skrāpējumu gadījumā.

Lakota koka grīda ikdienā ir vieglāk kopjama un prasa mazāk līdzekļu, taču, ja jālabo kāds skrāpējums vai jāatjauno laka, būs jālako visa grīdas virsma. Eļļotu grīdu īpašnieki varēs izbaudīt koka dabiskumu, tomēr ikdienas kopšana būs nopietnāka un prasīs vairāk pūļu un līdzekļu. Tomēr grīdas skrāpējuma likvidēšana būs tīrais sīkums.