Sējam skaistu un veselīgu zālienu!  (2)

Lai izveidotu acij tīkamu un labi koptu zālienu, jāzina savas vēlmes, proti, vai nepieciešams regulāri pļaujams mauriņš vai arī ziedu pļava. Attiecīgi - jāzina, kādas zāles sēklas iegādāties. Lai gan piemērotākais laiks zāliena sēšanai ir agrs rudens, nebūs nepareizi, ja zāliena sēs laikā no aprīļa vidus līdz maija beigām.

Pirms zāliena sēšanas ieteicams aplūkot laika ziņu prognozes, jo gadījumā, ja drīzumā tiek solītas ilgstošas lietus gāzes, tās var aizskalot visas sēklas. Protams, nav arī labi, ja ir gaidāms ilgstošs sausums, jo tad tikko iesētais zāliens būs ļoti cītīgi jālaista. Vislabāk, ja pēc zāliena iesēšanas būtu prognozes par regulāriem un īslaicīgiem nokrišņiem.

Galvenais noteikums - saprast, kādu zālienu vēlas redzēt pie mājas. Tā veidošanai parasti izmanto graudzāles, piemēram, airenes, auzenes, skarenes, jo tās ir izturīgas un labi izskatās visa gada garumā. Dārzkopības veikalos var iegādāties dažādiem augšanas apstākļiem piemērotas zāliena sēklas - auglīgai zemei saulainā un mitrā vietā ieteicams sēt tādu maisījumu, kas sastāv no skarenes, auzenes un baltā āboliņa, savukārt nabadzīgai augsnei ēnainā vietā izvēlēties pļavas skarenes un sarkanās auzenes maisījumu. Mitrās, ēnainās vietās zāle neaug ātri, kā arī tik ātri neveido blīvu velēnu, tādēļ zāliena maisījumiem pievieno ekstremāliem augšanas apstākļiem piemērotas graudzāļu sugas.

Parasti veikalos piedāvā trīs veidu zāliena sēklu maisījumus - sporta zālienu, universālo un zālienu ēnainām vietām. Iespējams atsevišķi iegādāties arī citu augu sēklas, kuras var piesēt klāt, piemēram, āboliņu, tomēr jārēķinās, ka ziedu smarža pievilinās bites, kas dzīvosies pa mauriņu.

Nākamais solis pēc sēklu izvēles ir augsnes sagatavošana. Šis ir visdarbietilpīgākais darbs - jo kārtīgāk un precīzāk būs sagatavota augsne, jo mazāk problēmu radīsies vēlāk.

Vispirms zālienam paredzēto vietu atbrīvo no daudzgadīgajām nezālēm un akmeņiem. Tā kā daudzas nezāļu saknes nav iespējams izrakt uzreiz, to apkarošanai bieži vien izmanto herbicīdus. Pēc dažām dienām iznīkušās nezāles var ar grābekli sagrābt. Ja paredzētais zāliena laukums nav liels, var iztikt bez ķīmijas, tikai pēc zāliena izdīgšanas to nāksies regulāri ravēt. Viengadīgo nezāļu sēklas augsnē glabājas vairākus desmitus gadu, bet tās iznīdēt var, regulāri pļaujot zālīti.

Nākamais solis veicamo darbu sarakstā ir augsnes apstrāde, kuru jāveic 20-30 cm dziļumā, zemi frēzējot vai uzrokot. Ja auglīgās zemes virskārta ir ļoti plāna vai nekvalitatīva, tad ir jāuzber jauna melnzemes kārta.

Uzrakto vai safrēzēto zemi nolīdzina ar grābekli - zemei jābūt līdzenai, bez pauguriem vai padziļinājumiem. Tajā nedrīkst būt akmentiņi vai oļi, kuru diametrs lielāks par vienu centimetru.

Svarīgs rādītājs ir augsnes skābums - veselīga zāliena ierīkošanai piemērotākā ir labi drenēta smilšmāla augsne ar pH 5,5-6,5. Augsnes skābumu pārbaudīt var vai nu laboratorijās, vai arī nopērkot dārzkopības veikalos skābuma mērītājus. Ļoti skābā augsnē iestrādā kaļķi un ļauj nedēļu materiālam iedarboties.

Kad augsne ir pilnībā sagatavota, pāris dienas pirms sēšanas ieteicams zemē iestrādāt ilgstošas iedarbības mākslīgo mēslojumu, kurā ir visas augiem nepieciešamās minerālvielas - slāpeklis, fosfors, kālijs.

Lai arī piemērotākais laiks zāliena sēšanai ir agrs rudens, visbiežāk tas tiek darīts pavasarī. Tas nav nepareizi, tomēr jāņem vērā, ka pavasarī sētam zālienam ir grūtāk augt, jo zeme ir aukstāka un jaunajiem asniņiem ir jākonkurē ar naski dīgstošām nezālēm.

Ķeroties pie sēšanas, aprēķina noteiktajam laukumam nepieciešamo sēklu daudzumu - atkarībā no ražotāja daudzumi var atšķirties. Ja sēklas sasētas pārāk reti, vairāk vietas paliek nezālēm, kā rezultātā topošajā mauriņā notiek īsta cīņa starp zāli un nezālēm. Pārāk biezi sasētas sēklas veicina mitruma krāšanos starp dīgstiem, kā rezultātā augi "noslīkst", īpaši, ja laiks ir silts un mitrs.

Parasti zāliena sēklu maisījuma izsējas norma ir apmēram 3 - 4 kg uz 100 m2. Sējot ar rokām, ja nav pieredzes šajā darbā, tad jārēķinās, ka tiks izlietots vairāk sēklu.

Ieplānoto zāliena laukumu sadala vienādās daļās, nosaka vienai daļai nepieciešamo sēklu daudzumu. Sēklas ieber nelielā traukā, rūpīgi sajaucot maisījumu, lai smalkākās sēklas nenosēstos trauka apakšā. Pusi sēklu izsēj vienā laukuma virzienā otru pusi - pretējā virzienā, veidojot krustenisku sējumu.

Pēc sēšanas sēklas ar grābekli iestrādā augsnē apmēram viena centimetra dziļumā, pēc tam virsmu noblietē ar smagu veltni. Ar smalku ūdens strūklu mitrina augsni, turpmākās 3-4 nedēļas zāliens jālaista regulāri. Kamēr dīgsti nostiprinās, sējums jāsargā no putniem. Atkarībā no laika apstākļiem zālīte izdīgst apmēram divu nedēļu laikā.

Sēklu daudzums (gramos uz kvadrātmetru)

Regulāra pļaušana zālienu padara ne tikai skaistāku, bet arī veselīgāku. Jauniesēto zālienu pirmo reizi jāpļauj, kad tas sasniedzis piecu centrimetru augstumu. Nopļauto zāli uzmanīgi jāsavāc. Pirmajā sezonā pret jauno zālienu vajadzētu attiekties īpaši saudzīgi un izvairīties no pārāk intensīvas staigāšanas pa to.

Svarīga ir regulāra mēslošana. Ja zālienu regulāri pļauj, tas ir arī jāpabaro. Veikalos pieejamais mākslīgais mēslojums tiek marķēts atbilstoši sezonai, kurā tas lietojams - pavasara, vasaras un rudens mēslojums. Katram no tiem ir atšķirīgs barības vielu sastāvs, proporcionāli tam, kādas ir nepieciešamas zālienam noteiktajā sezonā.