Bērns un mājdzīvnieks. Kā iemācīt atbildību?  (6)

Pavasaris ir lielisks laiks, kad paņemt dzīvnieciņu, arī bērns, iespējams, tieši tagad izrāda vislielāko interesi par to, jo mostas daba, uz ielām vairāk ir redzami suņi, kaķi. Aizvien vairāk čivina putni un atgriežas gājputni - arī bērns to visu pamana.

Dzīvnieku tiesību aktīviste Alise: "Esmu agrāk strādājusi patversmē, tagad vienkārši palīdzu noklīdušiem dzīvniekiem atrast mājas, lieku sludinājumus, meklēju jaunus, gādīgus saimniekus dzīvniekiem - tas ir mans sirds darbs. Tāpēc vēlos aicināt cilvēkus būt atbildīgākiem un rūpīgi pārdomāt, vai arī ziemā būs iespējams mājas mīluli pietiekami aprūpēt un izmitināt savā mājoklī. Lai tas nav tikai vasaras mirkļa vājums, bet gan mīlestība pret dzīvnieku un vēlme par viņu rūpēties visu tā mūžu."

Ir dažas lietas, kas ir īpaši svarīgas, pirms nolem piekāpties bērnam un iegādāties viņam mājas lutekli.

Meklē un izzini

"Vispirms ir svarīgi saprast, kādu dzīvnieciņu vēlies paņemt. Ne visiem ir piemērots liels suns, ne visi vēlas kaķi. Tāpēc ir svarīgi saprast ne tikai to, kādu dzīvnieku grib bērns, bet arī reālās iespējas, lai varētu četrkājainim sagādāt atbilstošus un piemērotus  apstākļus dzīvošanai," saka Alise. Vispirms izrunā ar bērnu, ko tieši viņš vēlas, ja saproti, ka jūsu mājoklī nav vietas, piemēram, lielajam sanbernāram, ko bērns iekārojis - paskaidro viņam, kāpēc to nevarat atļauties, ka vajadzētu padomāt ko citu.

Kad esat izlēmuši, kas tas būs - papēti internetā vai painteresējies pie dzīvnieku pazinējiem, piemēram, zooveikalā par to, kā šis dzīvnieks jāaprūpē. Uzzini visas nianses, ko ir būtiski ievērot. Svarīgi ir noskaidrot arī to, kāds dzīvnieciņš piemērots kāda vecuma bērniem. Uzzini, kurā vecuma posmā bērns ir gatavs dzīvniekam un kādam tieši, tāpēc ir svarīgi rūpīgi izzināt tieši paša bērna intereses un vēlmes. Ja esi nolēmusi par labu mājdzīvniekam, varbūt ir vērts kopā ar bērnu aiziet uz zooveikalu un paskatīties, kādi svēriņi tur tiek piedāvāti, pie reizes detalizēti uzzinot kā par tiem rūpēties.

Līdz 2 gadu vecumam bērniem visvairāk interesē pūkaiņi, ko iespējams samīļot, papaijāt, ar ko parotaļāties, taču jāņem vērā, ka šajā vecumā bērns pats nevarēs to aprūpēt un aptuveni 85% aprūpes būs jāuzņemas tev pašai.

3 - 5 gadu vecumā bērns apgūst kontaktēšanās un empātijas mākslu, tāpēc šajā vecumā piemērota būtu jūrascūciņa. Tas ir miermīlīgas un interesantas. Arī bērnam ir interesantāk to aprūpēt - uzraudzīt vai būrītī viss ir kārtībā, iedot ēdienu un ūdeni.

5 - 10 gadu vecumā bērniem aizvien ātri mainās uzmanības piesaistes objekti, tāpēc šajā vecumā iegādei vislabākie ir mazie dzīvnieciņi - smilšu peles, šinšillas, zivtiņas.

10 - 13 gadu: šajā laikā bērns ir pieaudzis, lau uzņemtos rūpes par lielākiem dzīvniekiem - trušiem, kaķiem, suņiem. Bērns ir pieaudzis, lai varētu pats iztīrīt dzīvnieka tualeti, pabarot un/vai izvest pastaigā. Taču vecākiem tik un tā jāpārliecinās, vai dzīvnieciņam viss ir pietiekami, lai nepieciešamības gadījumā, atgādinātu bērnam viņa pienākumus.

14 - 17 gadi: šajā vecumā bērni kļūst aizvien patstāvīgāki un visbiežāk mājdzīvniekiem laiku tik daudz vairs nevelta, tāpēc šajā vecumā, ja tomēr iegādāties, tad labāk zivtiņas vai putnus. Lai gan šajā vecumā bērns pilnvērtīgi var nodrošināt mājas mīluļa aprūpi, jāatceras arī tas, ka sasniedzot pilngadību, bērns, visticamāk, iestāsies kādā augstskolā un agri vai vēlu pametīs māju, lai dotos savā dzīvē. Mājdzīvnieks, visticamāk, paliks pie tevis.

Atrodi domubiedrus

Nereti ļoti labi palīdz apspriešanās ar cilvēkiem, kuri ir lietpratēji kādā jomā. Ja, piemēram, izvēlies ņemt kādas konkrētas šķirnes suni, atrodi domubiedru grupu, kurā vari ar šiem cilvēkiem apspriesties. "Ja dodies uz patversmi, lai izvēlētos dzīvnieciņu tur, aprunājies ar darbiniekiem, kuri varēs izstāstīt par jebkuru dzīvnieku, par viņa raksturu un uzvedību. Tur varēsi iepazīties ar savu izvēlēto mājdzīvnieku, apciemojot viņu vairākas reizes, redzot vai bērns ar viņu saprotas, vai interese nemazinās, cik ļoti bērns gaida šo tikšanos," uzsver Alise.

Pirms izdari galīgo izvēli

Noteikti kopā ar visu ģimeni apspriediet to, vai visiem ir pieņemams šis jaunpienācējs, un vai visi būs ar mieru savu reizi par to parūpēties. "Mājas mīluļa iegādes brīdī noteikti vajadzētu būt klāt visiem ģimenes locekļiem, jo tas ir nopietns un svarīgs lēmums, īpaši bērnam. Esmu pieredzējusi gadījumus, kad vecāki vēlas pārsteigt savu bērnu un uzdāvina viņam dzīvnieku. Tas, protams, nav peļami, taču darīt tā nevajadzētu. Bērnam pašam ir jāiepazīst, jāizvēlas dzīvnieciņš. Jāpaskatās, jāpadomā, jāuzzina iepriekš par tā kopšanu un to, kādi ikdienā pienākumi noteikti tiks jāveic, cik laika jāveltī mājas mīlulim. Tas ir process, patiesībā, ļoti laikietilpīgs process. Tas nav tik vienkārši - nopirku, aiznesu mājās, tagad man ir! Šis lēmums ir ļoti nopietns. Turklāt, jo bērns ir mazāks, jo vairāk vecākiem ir jābūt gataviem līdzdarboties, iesaistīties dzīvnieciņa aprūpē," stāsta Alise. Noteikti ir jāatceras, ka, piemēram, žurciņas dzīvo vien 2 - 3 gadus, kas, savukārt, bērnam varētu būt pārdzīvojums, jo nav iespējams 100% pateikt, cik ilgi grauzējs jau dzīvojis. Savukārt, suņi, kaķi var nodzīvot pat 10 - 20 gadu, kas ir krietni ilgs laiks un ne tikai sākumā, taču visa dzīvnieka mūžu tam ir nepieciešamas rūpes, gādīga un mīloša saimnieka klātbūtne.

Lietas, kas jāņem vērā, lai iemācītu bērnam atbildības sajūtu pret dzīvnieku

1. Runā ar bērnu par to, kas ir atbildība un kā tā izpaužas pret dzīvnieku. Izlem, kādi tieši būs konkrētie bērna pienākumi mājdzīvnieka aprūpē, un esi gatava šajā procesā iesaistīties. Ja bērna pienākums būs mājas mīluli pabarot un vannot, tad tev, iespējams, būs jāpalīdz ar sakopšanas darbiem aiz tā.

2. Pārliecinies, vai pienākumi pret dzīvnieku ir tavai atvasei piemēroti, jo, piemēram, piecus gadus vecs bērns var cītīgi palīdzēt iztīrīt kāmīša būri, taču diezin vai ir spējīgs to izdarīt pilnīgi viens.

3. Ievies tabulu, kur katru reizi atzīmē, vai bērns rūpīgi un atbildīgi veicis savus pienākumus. Kad, piemēram, mēnesis pagājis, vari pasniegt kādu balvu. Tas vēl vairāk stimulēs bērnu censties, jo, būsim godīgi, ar laiku sākotnējā sajūsma par četrkājaino draugu mazināsies.

4. Iemāci bērnam kā rotaļāties ar mājdzīvnieku, kā iedot tam kādu našķi, lai starp dzīvnieciņu un bērnu izveidojas patiesi draudzīga saikne. Ja  arī tu esi lēmuma pieņemšanas procesā, vai savu bērniņu aplaimot ar mājas lutekli, apsver visus plusus un mīnusus un izvērtē, kas varētu būt piemērotākais un labākais variants.