Ko stādīt zem lieliem kokiem?

Daba gan visu iekārtojusi tā, ka vienmēr var atrast tādus augus, kas ļoti labi sadzīvo.  Ēnainā vietā blakus lieliem kokiem ļoti labi jūtas parastās ozolītes, kurām ir dziļa sakņu sistēma, tādēļ tās spēj par sevi pastāvēt un paņemt no augsnes visas sev nepieciešamās vielas. Noziedot ozolīte gan zaudē dekoratīvo izskatu, nokalst arī lapas, tomēr jau drīz vien augs sasparojas jauniem dzinumiem, bieži vien pārsteidzot dārzkopi, jo jaunie ozolīšu ceri parādās citās vietās, ne tur, kur tikko noziedējuši.

Ēnainās vietās dabiska izvēle ir ilggadīgo kultūru stādīšana. Lai akcentētu zem kokiem iestādītos ziedus, tiem blakus var stādīt augus ar oriģinālu lapu tekstūru un interesantām formām. Ieteikums kombinēt kontrastus, piemēram, bergēnijas ar sulīgi zaļajām sirdsveida lapām un maigās astilbes ar smalkām mežģīņveida lapām un pūkainiem ziediem. Parasto zirgpēdu kvadrātveidīgais lapu klājums uz zemes izcels narcišu ziedu maigumu un trauslumu.

Tumšā ēnā vai pusēnā, vidēji mitrā vai mitrā augsnē labi aug daudzas papardes, piemēram, parastā sievpaparde, parastā vīrpaparde, kā arī brūnplākšņu vīrpaparde.

Sausā augsnē pusēnā var stādīt parastās gārsas raiblapu formu, bergēnijas, epimēdijas.

Lielu, sekli sakņojošos skujkoku apstādījumos - tumšā un pastāvīgā ēnā labi augs Sibīrijas montija.

Gadās, ka stādījumi jāierīko ēnainos klajumos pie ēkas, kur, lai arī neaug koki, tomēr pie ēkas sienas var veidoties lietus ēna. Šajā pagalma daļā ir vieta astilbēm, ozolītēm, ligulārijām, gaišākās vietās - tūbainajai anemonei, dienziedēm, kurpītēm, monardām un daudzām citām sugām un to šķirnēm. Pie ēkas sienas, īpaši jumtu pārkares vietā, kur reizēm ir gan lietus ēna, gan- lietus laikā pārplūst ūdens, stādāmi izturīgāki augi, piemēram, hostas.

Visspēcīgākā sakņu konkurence, īpaši smilšainā augsnē, ir zem tādiem kokiem kā parastā kļava, liepa, zirgkastaņa, osis, āra bērzs. Zem tiem augsnes sedzēju stādījumiem derēs lielsakņu gandrene, parastā kreimene, parastā efeja. Ja augsne ir nedaudz auglīgāka un mitrāka, stādīšanai ieteicama galotnes pahisandra, sudrabainā zeltnātrīte parastā strauspaparde, dažādas hostas.

Gatavojot vietu stādījumiem zem kokiem, no augsnes jāiztīra nevēlamo nezāļu saknes un to daļas. Kā iesaka portāls stādīt mīlētājiem "stadisim.lv", rakt ieteicams ar dārza dakšām, jo tad, nesasmalcinot, iespējams izcelt lielāku sakneņu daudzumu. Ja nezāļu daudz, rakšanu atkārto. No lielajiem pūliņiem var atbrīvoties, lietojot herbicīdus (piemēram, Raundapu), taču mājās dārzā to izmantošana nebūtu vēlama. Alternatīvs paņēmiens- nosegt augsni visas stādījumu vietas platībā vismaz uz pusgadu (gārsas iznīdēšanai nepieciešami pusotrs gads) ar melno, sintētisko plēvi vai arī ar vairākām avīžu kārtām, ko apber ar mulču. Lai nezāles neiekļūtu stādījumos, to norobežošanai ieteicams ierīkot vai nu betona plākšņu taciņu, vai arī augsnē 30 - 40 cm dziļumā ielaist vienlaidu norobežojumu no plastmasas, metāla vai ģeotekstīlijām.

Ēnmīļi un ēncietīgie augi labāk aug trūdvielām bagātās, vidēji mitrās līdz mitrās, gaisu caurlaidīgās augsnēs, kādas ir mālsmilts vai smilšmāla augsnes, paēnā vai pusēnā. Jo vieta ir vairāk noēnota, jo augsne tajā ir sausāka (smilšainas augsnes) vai gluži pretēji - mitrāka un dūkstaināka, jo mazāk ziemciešu tur varēs audzēt. Stādāmo augu sugu izvēli samazina arī lielāks (it īpaši nepārtraukts) noēnojums. Taču arī šādai vietai ir savas priekšrocības- pareizi izvēloties augu sugas, šādos ekstremālos apstākļos iespējams ierīkot ziemciešu stādījumus, kas mazāk kopjami.