2
Laikam ritot, mainās ne tikai mūsu ikdiena un dzīves ritms, bet mainās arī dārza loma cilvēku dzīvēs. Tas kļūst par vietu, kur smelties labo enerģiju, gūt mieru un aizmirst par steigu un ikdienas drudžainumu, tādēļ arī cilvēki vairs nevēlas ieguldīt visu brīvo laiku dārza kopšanai. Tiek meklēti risinājumi, lai ar minimālām pūlēm gūtu maksimālu rezultātu, un viena no šādām iespējām ir izdaiļot savu zaļo zonu ar dienziedēm, sauktām arī par dienlilijām, kas ir koša un efektīga dārza rota, taču tās ir arī viegli kopjamas un mazprasīgas.

Dienziežu latīniskais nosaukums Hemerocallis ir radies no grieķu valodas vārda hemerokallis, kas nozīmē "skaists tikai vienu dienu" (hemera - diena, kallos - skaistums).

Dienziežu jeb dienliliju dzimtene ir Ķīnas, Japānas, Korejas, Austrumsibīrijas un Indijas mērenās zonas. Sākotnēji savā dzimtenē dienlilijas tika uztvertas nevis kā košumaugs, bet gan kā ikdienā plaši pielietojams sakņaugs, ko var gan ēst, gan izmantot saimniecībā. Pirmo reizi šis augs pieminēts kādā dzejolī, kas radies 500 gadus pirms Kristus, bet pirmie dienliliju attēli ir saglabājušies no 1059. gada pēc Kristus. Turpretī Eiropā pirmās liecības par dienlilijām parādās samērā vēlu,  tikai 1576. gadā. Taču sistemātiska audzēšana aizsākās Anglijā, Itālijā un it īpaši ASV tikai sākot no 1900. gada. 1946. gadā tika dibināta AHS - Amerikas Hemerocallis savienība, kas ir atbildīga par jaunu dienliliju šķirņu selekciju visā pasaulē. Katru gadu šī savienība reģistrē aptuveni 2000 jaunas šķirnes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!