Hiacintes jāpārstāda katru gadu!  (2)

Jāpārstāda ik gadu

Lai hiacintes krāšņi ziedētu, ir precīzi jāievēro šo sīpolpuķu prasības. Hiacintes zied maijā, veģetācijas periods ilgst no aprīļa līdz jūlijam. Jūnija beigās sāk veidoties ziedaizmetņi atjaunošanās pumpurā un atkarībā no šķirnes un uzglabāšanas temperatūras tas turpinās 5 - 8 nedēļas.

Hiacintes pārstāda katru gadu, mainot audzēšanas vietu (vienā un tajā pašā vietā stāda ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem).

Sīpolus izrok, kad lapas sāk dzeltēt un, viegli paraujot, atdalās no sīpola. Izraktos sīpolus novieto uz sietiem un dažas dienas apžāvē +25...+30°C temperatūrā. Jānodrošina laba vēdināšana. Pēc apžāvēšanas sīpolus notīra un sašķiro. Visi slimie un bojātie jāiznīcina. Apstādījumiem paredzētos sīpolus astoņas nedēļas vēlams uzglabāt +25...+26°C (tā ir optimālā temperatūra jaunā ziedaizmetņa veidošanās procesam). Pēc tam līdz stādīšanai sīpolus tur +17...+18 °C temperatūrā. Hiacintes stāda augustā.

"Ja hiacintes nenorok un nežāvē, turpmākajos gados to ziedvārpas kļūst skrajākas, sīkākas. Nepārstādītiem sīpoliem miera periodā augsnē temperatūra ir pārāk zema, lai attīstītos ziedaizmetņi," skaidro sīpolpuķu selekcionārs Jānis Rukšāns. "Latvijas vasaras ir mazliet par īsām, lai sīpolā ieriestos liela, blīva, ziediem bagāta vālīte. Ārzemju puķkopji hiacinšu sīpolus pēc norakšanas glabā speciālos temperatūras režīmos, temperatūru regulējot ar pusgrāda precizitāti - mājas apstākļos to ir visai grūti nodrošināt."

Protams, ja glabāšanas laikā nav iespējams nodrošināt vēlamo temperatūru, var katru gadu iegādāties jau sagatavotus sīpolus no holandiešu audzētājiem. Tādas hiacintes pavasarī vareni ziedēs. 

Visu vasaru - podiņā

Podiņos uzziedinātām hiacintēm līdz pat lapu iekalšanai ļauj augt šajos traukos, uzturot mitru augsni. Noziedējušais zieds gan jānogriež, lai nenovājinātu sīpolu. Vasarā podiņos augošās hiacintes pārtrauc laistīt un rudenī stāda dārzā. Iespējams, ka nākamajā pavasarī tās uzziedēs.

Hiacinšu audzēšanai jāizvēlas silta, saulaina, no vējiem aizsargāta vieta un auglīga, ūdens caurlaidīga smilts augsne, kuras pH 6,7 - 7. Vēlams, lai gruntsūdens līmenis nebūtu augstāks par 50 - 60 cm.

Mēslošanai var izmantot arī sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu, bet organiskais mēslojums augsnē jāiestrādā tā, lai tas nesaskartos ar sīpoliem. Augsni var mēslot visā aramkārtas biezumā, bet stādot zem katra sīpola un arī virs tā jāber smilts vai grants kārtiņa, jo sīpoli cieš no pārlieka mitruma. Pamatmēslojumā iestrādā arī minerālmēslus norādītajās devās. Jāizvairās no skāba un hloru saturoša mēslojuma. Iestājoties salam, stādījums jāapsedz ar 10 - 15 cm biezu segmateriāla kārtu. Šim nolūkam var izmantot neitralizētu pakaišu kūdru, koku lapas, skujotus egļu zarus.

Agri pavasarī ziemas piesegumu noņem, atstājot plānu zemsedzes kārtiņu. Nekavējoties dod pirmo slāpekļa mēslojumu. Veģetācijas periodā augsni uztur mitru, atkārtoti divas trīs reizes dod papildmēslojumu. Ziedēšanas beigās atdala un aizvāc noziedējušās ziedkopas.