Zāliena sēklu ceļš līdz pircējam ilgst daudzus gadus. Tas sākas selekcijas stacijās un laboratorijās, un tikai pārbaudi izturējušas sēklas kļūst pieejamas zemniekiem un sēklkopības uzņēmumiem, kas tās pavairo, sertificē un sagatavo pircējiem.
Pirmais solis uz kvalitatīvām, zālienam atbilstīgām sēklām tiek sperts selekcijas stacijās, kur zinātnieki, veicot izlasi un uzlabojot esošo sēklu kvalitatīvos rādītājus, cenšas radīt jaunu šķirni, kam ir labākas īpašības - izturība pret sausumu, izmīņāšanu, slimībām, salu un daudziem citiem zālienu ietekmējošiem faktoriem. Šis process ilgst 4-8 gadus, un tikai retais no sākumā radītajiem jauno šķirņu prototipiem nonāk līdz reālai izmantošanai.
Otrais solis ir jauniegūtās šķirnes pārbaude un reģistrēšana. Jaunu šķirni var reģistrēt tikai tad, ja tā ir atšķirīga, pietiekami viendabīga un stabila. To nosaka AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes testā), trīs gadus salīdzinot un pārbaudot, vai jaunizveidotā šķirne atbilst noteiktiem kritērijiem. Ja AVS testa laikā tiek konstatēts, ka jaunā šķirne atšķiras no iepriekšējām šķirnēm, ir viendabīga un ilgstoši stabila, tā tiek oficiāli apstiprināta un selekcionārs drīkst tai dot nosaukumu.
Trešais solis ir selekcionāra ziņā, kam jāpopularizē jaunizveidotā šķirne un jāsagādā tai izejmateriāls, ko nodod sēklaudzētājiem pavairošanai. Ja jaunā šķirne ir ar pietiekami labām īpašībām, par to ieinteresējas ne tikai sēklaudzētāji, bet arī galapatērētāji - zāliena ierīkotāji.
Ceturtais solis ir zāliena sēklu audzēšana, kad no selekcionāra sagatavotā sēklas izejmateriāla jeb izlases sēklām tiek pavairotas pirmsbāzes (PB) un bāzes (B) kategorijas, ko tālāk nodod zemniekiem komercsēklu audzēšanai. Zemnieki veic tieši tādu pašu darbu kā selekcijas stacijas un selekcionārs, pavairojot sēklas izejmateriālu, bet to dara daudz lielākos apmēros. Iesējot vienu sēklu, iespējams iegūt 100-200 sēklu, tāpēc trīs gadu laikā no vienas sēklas var iegūt vairāk nekā trīs miljonus sēklu!
Piektais solis ir fiziski saražoto sēklu žāvēšana, tīrīšana un fasēšana. Sēklas žāvē, līdz tajās ir mazāk par 13% mitrums, un pēc tam attīra no salmiem un citiem piemaisījumiem. Attīrītās sēklas safasē maisos sertifikācijai.
Sestais solis ir sēklu sertifikācija, kad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pārbauda sēklu tīrību, dīgtspēju un mitrumu. Lai iegūtu kvalitāti apliecinošu sertifikātu un sēklas drīkstēt pārdot, tām jāatbilst valstī noteiktiem minimālajiem kvalitātes rādītājiem.
Septītais solis ir dažādu zāliena maisījumu sagatavošana no pieejamajām sertificētajām sēklām. Šim nolūkam tiek izmantotas galvenokārt tādas sugas kā sarkanā auzene, pļavas skarene, ganību airene, aitu auzene un niedru auzene. Sēklu maisījumu sagatavošanā jāņem vērā zāliena veids - piemājas zāliens, futbola laukums ar augstu noslodzi, nogāze ar augsnes eroziju vai kāds cits izmantošanas veids, kas nosaka izmantojamās sugas un to proporcijas.
No jaunas šķirnes izveides līdz nonākšanai veikalu plauktos paiet vismaz desmit gadu. Tas apliecina tava piemājas zāliena sēklu ilgo ceļu un daudzās pārbaudes, kas tām jāiztur, lai veidotu skaistu un izturīgu zālienu.
Zālāju sēklu interneta veikals - www.krastmali.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!