Labklājības zieds - kokveida peonija  (4)

Vairāku gadu simteņu laikā Ķīnā radītas neskaitāmas kokveida peoniju šķirnes, kas zied visneiedomākajās krāsās. Pavasarī un vasaras sākumā krūmus nosēj milzīgi (10-20 cm diametrs) ziedi, kas nedaudz līdzinās magonēm. Slavenie ķīniešu peoniju dārzi ziedēšanas laikā ir gards kumosiņš gan neskaitāmajiem tūristiem, gan ziedu cienītājiem. Ķīniešu dārzkopji no sirds lepojas, ka viņu dārzos un parkos joprojām zied tādi peoniju krūmi, kas stādīti pirms vairākām simtgadēm.

Par pirmo eiropieti, kas savām acīm skatījis brīnumainās peonijas, tiek uzskatīts skotu botāniķis un augu "mednieks" Roberts Forčuns (1812-1880), kurš šo skaistumu atvedis uz Eiropu.

Ziedi ātri vien iemantoja lielu popularitāti, tomēr tikpat ātri tā mazinājās, jo izrādījās, ka kopšana nav tik vienkārša. Ar laiku ķīniešu mežone palika tikai kaismīgu entuziastu dārzos. Dārzkopji, kas reiz bija iemīlējuši peonijas, negribēja no tām atteikties, radot eiropiešu peoniju šķirnes.

Šobrīd Eiropā atkal iedegusies interese par kokveida peonijām, tās aizvien biežāk var redzēt dažādās ziedu izstādēs un šovos, kā arī dārzu un parku apstādījumos.

Kokveida peonijas ir ļoti populāras ASV un Kanādā, savukārt pie mums tās atceļoja 19. gadsimtā un ilgu laiku tika audzētas kā telpaugs.

Par tuvu kokveida peonijas radinieci tiek uzskatīta dzeltenā peonija (P. lutea) un Delaveja peonija (P. Delavayi), kas arī nāk no Ķīnas. Šīs abas ir krūmveida peonijas, kas var sasniegt pat divu metru augstumu. Krūmiem ir skaistas, ažūrveida lapas, bet, salīdzinot ar kokveida peonijām, dzeltenajai un Delaveja peonijai ir sīkāki ziedi (no 6 līdz 10 cm diametrā).

Dzeltenajai peonijai ir koši dzelteni ziedi, savukārt Delavejai - tumši sarkani, reizēm pat gandrīz brūni. Abas šķirnes zied pavasara beigās, vasaras sākumā, un eksotiski izskatās arī laikā, kad nezied.

Peonijām nepieciešama viegla, lekna, sārmaina augsne ar labu drenāžu. Puķes stāda augusta otrajā dekādē vai septembrī. Pret šo darbu jāizturas atbildīgi - gan kokam, gan krūmam jāizvēlas īstā vieta, turklāt jāņem vērā tas, ka augs tur kuplos vairākus gadu desmitus.

Ja dārzā ir zemi gruntsūdeņi (mazāk par 2m), stādīšanas bedre jāveido konusa formā 70 cm dziļumā un diametrā. Bedres dibenā ber 20-30 cm biezu grants, ķieģeļu lausku vai rupju smilšu kārtu. Ja augsne ir skāba, tajā iestrādā 200-300 gramus kaļķu vai kaulu miltu. Konusveida bedrē veido augsnes kalniņu, mālainai zemei piejaucot smiltis, savukārt smilšainai augsnei - mālu. Uz kalniņa "sēdina" stādu un bedri līdz malām pielej ar ūdeni. Kad ūdens ir iesūcies zemē, bedri aizpilda ar zemi, peonijas kātu pamatnei jābūt vienā līmenī ar zemi.

Potētos augus stāda tā, lai potēšanas vieta atrastos 10-15 centimetrus zem zemes, pēc pāris gadiem potzars izdzīs savas saknes.

Augstu gruntsūdeņu gadījumā kokveida peonijas stāda uzkalniņā. Attālumam starp stādiem jābūt ne mazākam par pusotru metru, turklāt augsnei ap krūmu jābūt irdenai, to nedrīkst blietēt.

Kokveida peonijām nepieciešama saulaina vai daļēji apēnota vieta aizvējā, tālu no lieliem kokiem. Augsta koka sakņu sistēma nevajadzīgi konkurēs ar peonijas saknēm par augsnē esošajām barības vielām un mitrumu.

Kokveida peoniju audzēšanā svarīga loma ir to apgriešanai. Pavasarī pirms veģetācijas sākuma jānogriež nokaltušie vai neveselie dzinumi, bet vecos zarus saīsina, atstājot 10 cm augstus celmiņus.

Piemēram, Ķīnā ik pēc 20 gadiem tiek veikta kokveida peoniju atjaunināšana apgriežot, kad krūms tiek pilnībā nogriezts līdz saknei. Ziedēšanas beigās ieteicams noziedējušos zarus nogriezt - līdz pirmajai sazarojuma vietai.

Neskaitot iepriekš minēto, pārējā peoniju apkope ir ravēšana un zemes irdināšana ap stumbru, kā arī augsnes mēslošana pavasarī. Pirmo minerālvielu porciju peonijai "jādod" pirms ziedēšanas (kompleksais minerālmēslojums). Uzmanīgi ar slāpekli - pārlieks šī minerāla daudzums palielina pelēkās puves rašanās risku. Papildu laistīšana peonijām nepieciešama vien sausā un karstā laikā, kā arī pirms minerālmēslošanas.

Krūma dalīšana

Pieaugušas kokveida peonijas pārstādīšanu pacieš ar grūtībām. Ja krūms ir jāpārvieto uz citu dārza daļu, to jārok ar pēc iespējas lielāku augsnes velēnu, lai netraumētu saknes.

Ja krūms ir jādala, speciālisti iesaka saknes rūpīgi notīrīt, izgriezt slimās un mirušās saknes, savukārt veselos gumus saīsināt par vienu trešdaļu. Nogrieztās daļas apstrādā ar zilo graudiņu šķīdumu un apkaisa ar smalcinātu ogli.

Krūmu sadala vairākos stādos, katram no tiem jābūt vismaz vienam pumpuram. Visus sausos un nīkuļojošos dzinumus pilnībā nogriež, daļēji traumētos nogriež līdz pirmajam veselajam pumpuram. Pirms stādīšanas, atdalītās saknes uz pusstundu iegremdē mālainā šķīdumā.

Patvērums ziemā

Mūsu platuma grādos kokveida peonija ziemā ir jāapsedz. Ziemas spelgonī neapsegti augi apsalst līdz sniega līmenim un, lai gan pavasarī atkopjas, nākamajā sezonā nezied. Tādēļ rudenī kokveida peonijas piesedz ar sausām lapām un zariem, augstākiem krūmiem pirms apsegšanas noliec zarus pie zemes un nostiprina. Ja kokveida peonija izaugusi jau tik augsta, ka tai nevar noliekt līdz zemei zarus, tos piesedz ar džutas maisiem, kuros saliktas sausas lapas un sīki žagariņi. Tāpat peonijas sargā arī no pavasara salnām, uz nakti piesedzot.

Kokveida peonijas, salīdzinot ar citām šķirnēm, ir daudz izturīgākas pret slimībām un kaitēkļiem. Bīstamākā peonijas saslimšana ir pelēkā puve. Slimos dzinumus nekavējoties izgriež un sadedzina, savukārt krūma veselos zarus un lapas apsmidzina ar zilo graudiņu vai vara vitriola šķīdumu.

Veciem krūmiem bieži tiek novērota sakņu puve, kas izplatās tālāk krūma dalīšanas rezultātā. Tādēļ cietušos sakneņus rūpīgi izgriež, griezuma vietas apstrādājot ar zilo graudiņu vai vara vitriola šķīdumu un apkaisot ar smalcinātu ogli.

Kokveida peonijas pavairo ar krūma dalīšanu, spraudeņiem vai sēklām.

Pavairošana ar sēklām ir ļoti darbietilpīga, taču šīs peonijas salīdzinājumā ar veģetatīvā veidā gūtajiem stādiem daudz labāk pielāgosies augšanas apstākļiem. Sēklas dīgst ilgi, dīgstspējas procents ir zems. Labāki rezultāti ir, sējot svaigi vāktas sēklas. To dara septembrī, sējot tieši zemē, ziedēšanu var gaidīt pēc 4-6 gadiem. Ja sēklas ievāktas no hibrīdeksemplāra, jaunie stādi var nemantot savas īpašības no "mammas", pārsteidzot dārzkopi ar neparastas krāsas ziediem.

Krūma dalīšana ir vienkāršākais veids. Šim nolūkam piemērotākie ir piecus, sešus gadus veci krūmi. Peoniju izrok augustā, notīra saknes un akurāti sadala pa stādiem. Katram atdalītajam stādam jābūt ne mazāk kā 3-5 pumpuriem un labi attīstītām saknēm. Iegūtos stādus pēc iespējas ātrāk izstāda dārzā - pastāvīgajā vietā.

Lai pavairotu peonijas ar spraudeņiem, jūnija otrajā pusē nogriež daļēji pārkoksnējušos zariņus - ar lapas pumpuru un nelielu koksnes posmu.

Lapu nogriež mazāku (lai mazinātu iztvaikošanas ātrumu), spraudeņus "sēdina" kastēs ar kūdras un smilšu maisījumu aptuveni pusotra centimetra dziļumā. Substrātam jābūt mitram, spraudeņus ik pa laikam der apsmidzināt ar ūdeni no pulverizatora. Septembra beigās apsakņojušos spraudeņus pārstāda podiņos un līdz pavasarim glabā vēsumā, mēreni laistot. Kad vairs nedraud pavasara salnas, peonijas izstāda dārzā.