Vislielāko kaitējumu gliemji nodara lietainos gados. Tā kā mitrums gliemežiem ir labvēlīgs, šādos laika apstākļos populācija krietni palielinās.
Pārtikas izvēlē kailgliemji nav izvēlīgi, tie nograuž visu, kas atrodas viņu ceļā - gan dekoratīvos augus, gan dārzeņus. Vasaras gaitā gliemeži izgrauž kāpostos caurumus, atstājot uz lapām gļotas, savukārt kartupeļos, burkānos, rāceņos, bietēs un zemenēs izgrauž robus.
Par gliemju klātbūtni dārzā var liecināt caurumainas augu lapas, uz kurām ir sudrabainas gļotu pēdas.
Kailgliemeži ir hermafrodīti, turklāt ļoti auglīgi. Pēc pārošanās viens gliemis var izdēt līdz 500 olām.
Neraugoties uz šķietamo lēnīgumu, gliemeži sezonas laikā šķērso 100 metru attālumu.
Aktīvais gliemežu kaitniecības periods ir diennakts tumšais laiks, dienā tie slēpjas no saules tumšās un vēsās vietās.
Šķiet, retais nezina, kā izskatās kailgliemeži, taču ne visi zina, kā ar šiem dārza kaitniekiem cīnīties. Lūk, desmit varianti:
Asas barjeras
Gliemja ķermenis ir ļoti maigs un jutīgs, tādēļ, ap dobēm un vagām veidojot nelīdzenu un raupju virsmu, var ierobežot gliemju pieeju kārdinošajiem augiem. Starp dārzeņu vagām var sabērt 5-6 cm platas rupjas grants, smalcinātu olu vai riekstu čaumalu joslas. Barjeru veidošanai var izmantot arī smalcinātus gliemežvākus.
Lielais ķēriens
Vishumānākā cīņa ar gliemjiem ir - to ķeršana. Lai veiktu šo vienkāršo rīcības pasākumu, vakarā dārzā jāizliek gliemežu "lamatas" - starp vagām un dobēm novieto mitrus maisus, finiera plāksnes, dēļus, diždadža vai kāpostu lapas, un jau no rīta varēs priecāties par bagātīgu "lomu".
Ja dārzā ir īpaši mitras zonas, noteikti tur jāielūkojas - ēdelīgie kaitnieki var slēpties arī zem dēļiem vai atkritumu tvertnes.
Tīrs dārzs
Gliemeži nelabprāt uzturas tīrā vidē, tādēļ pagalmu jātur kārtībā visu aktīvo dārza sezonu - no maija līdz septembrim, turklāt ar īpašu rūpību jāpieiet rudens darbiem. Vēl pirms sniega ir noteikti jānogrābj visas augu atliekas, kurās tik ļoti patīk ziemot gļotainajiem tipiem.
Saules vannas
Tieša saule kailgliemežiem ir nāvējoša, tādēļ regulāri jāravē leknās nezāles, kuru veidotais paēnis rada labvēlīgus apstākļus mīkstmiešiem. Lai gliemeži "pacepina" savus sānus saulītē! Šī paša iemesla dēļ ieteicams rindas starp vagām veidot platākas, ļaujot saulei apspīdēt zemi un vējam "izskrieties".
Palīgi no meža un ne tikai
Vardes, krupji, skrejvaboles, zalkši, eži, daudzi putni - šie visi ir palīgi kailgliemežu apkarošanā. Visi minētie ir gliemju dabiskie ienaidnieki, kas gan, protams, nozīmē nevis to, ka mājās jāveido varžu dīķis vai jāsāk audzēt skrejvaboles, bet to, ka nevajag steigties ar izdzīšanu no teritorijas tur iemaldījušās vardes vai ieklīdušo ezi.
Zemes sausums
Ja augsnes mitrums ir paaugstināts, tad jārēķinās ar pastāvīgu kailgliemežu līdzāspastāvēšanu. Vienīgā iespēja, kā samazināt to populāciju, ir nelabvēlīgu apstākļu radīšana. Vārdu sakot, drenējot jāsusina teritorija. Ar šo tiks nošauti divi zaķi - gan augi jutīsies labāk, gan kailgliemežu būs mazāk.
Ķīmiskie ieroči
Maigās dabas kailgliemežiem nepatīk minerālmēslojums un kaļķi, tādēļ tos var droši iestrādāt augsnē un izkaisīt pa dārzu. Galvenais nepārcensties ar daudzumiem, lai nenodarītu pāri kultūraugiem.
Rūpnieciskais trieciens
Saimniecības un dārzkopības preču veikalos ir atrodami dažādi preparāti, kas izstrādāti kailgliemežu apkarošanai. Pārsvarā tie ir granulu formā, ko izkaisa teritorijā, stingri ievērojot ražotāja norādījumus un nekaitējot apstādījumiem. Kaitnieki iet bojā pēc kontakta ar preparātu.
Pacelsim glāzes!
Kailgliemežiem patīk alus, un būtu grēks neizmantot šo vājību! Vakarā augsnē ierociet pāris glāzes, kuras līdz pusei piepildītas ar putojošo dzērienu, jau no rīta sastapsiet gana jautru kompāniju, kas sapulcējusies pie alus kausiem. Daži negausīgākie eksemplāri, kas vēlas saņemt visu un uzreiz, bez dzīvības pazīmēm peldēsies dzērienā, bet "pieklājīgākie" kailgliemeži mierīgi atpūtīsies netālu no dzīru vietas.
Cīņā ar garšaugu palīdzību
Daudzos avotos teikts, ka kailgliemežus var atbaidīt ar aromātiskiem garšaugiem - pētersīļiem, rozmarīnu, salviju, baziliku vai kinzu. Tiesa, atsauksmes ir pretrunīgas - vieni slavē, bet citi sūrojas, ka šī metode nav pārāk efektīva. Tādēļ jūsu pašu ziņā, vai izmantot šādu metodi, vai nē.