<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/vasenka/"> VasenkaPhotography</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/"> cc</a>
Kas darāms dārzā šonedēļ?

27., 28. maijā: Ja nav vēl paspēts, sēj zirņus un pupas vēlākai ražai, krūmu, kāršu un sojas pupiņas, cukura kukurūzu, gurķus, kabačus. Stāda ķirbju, kabaču, gurķu, kā arī arbūzu, lauka tomātu dēstus. Siltumnīcā stāda papriku, sīvos piparus, fizāļus, baklažānus, melones, protams, arī tomātus un gurķus, ja kādu iemeslu dēļ tos nav sanācis iestādīt agrāk. Stāda sēklu audzēšanai saglabātos burkānu, biešu, kāļu un citu sakņu dārzeņu sēkliniekus. Vāc skābenes, griež rabarberu kātus.

29., 30. maijā sēj bietes, burkānus, kāļus, redīsus, pastinakus, melnsaknes, stāda kartupeļus, sīpolus, sakņu selerijas. Ir izdevīgs laiks agrāk iesēto, sadīgušo burkānu ravēšanai un pirmajai retināšanai, kartupeļu apraušanai, vagošanai. Sakņu dienas ir labas visiem augsnes apstrādes darbiem – dobju uzrakšanai, nezāļu kaplēšanai, irdināšanai. Sakārto dārza celiņu segumu, veido un nostiprina nogāzes.

31. maijā stāda dobēs vasaras puķes – asteres, cīnijas, samtenes, lefkojas, nemēzijas, lavateras, puķu tabaku un citas. Mēslo podos un puķu kastēs iestādītos augus. Sēj griķus un facēliju bišu ganībām. Griķi ir lieliski gan kā nektāraugi, gan kā zaļmēslojuma augi. Arī facēlija uzkrāj augsnē barības vielas, īpaši kāliju. Vāc nātres. Tās ir vērtīgs dzelzs avots, tāpēc jaunās lapiņas maksimāli jāizmanto uzturā – zupās, salātos, dažādos veselības kokteiļos. Ja nātru ir daudz, gatavo šo augu vircu vai novilkumu: vispirms 1 kg nātru lakstu aplej ar spaini ūdens (labāk izmantot lietus ūdeni), pēc 12–24 stundām ir gatavs novilkums, ko atšķaidītu attiecībā 1 : 10 izmanto laputu, tīklērču un citu kaitēkļu apkarošanai. Neatšķaidītu izsmidzina uz augiem, lai apkarotu kāpostu balteņa un pirmās paaudzes Kolorado vaboļu kāpurus. Ja nātru novilkumu atstāj saulainā vietā 5 – 9 dienas (tik ilgs ir rūgšanas process), iegūst nātru vircu, ko tādā pašā atšķaidījumā lieto gan kā augu aizsardzības, gan mēslošanas līdzekli.

1. jūnijā pēc rasas nožūšanas vāc ārstniecības augus tējām – vēl šur tur zied gaiļbiksītes, sāk ziedēt raskrēsliņi… Pievakarē stāda vidēji vēlīno šķirņu kāpostus, arī ziedkāpostus, var sēt lapu kāpostus, salātiem – mizunu.

2. jūnijā - Lapu dienās stāda kāpostus, puravus, kātu un lapu selerijas. Sēj salātus, skābenes, garšaugus, spinātus. Laista un mēslo telpaugus. Apgriež dzīvžogus, lai tie labi sakuplotu. Sēj zālienu, kur tas nepieciešams. Pļauj mauriņu, lai veidotos blīvs zelmenis. Ir svarīgi appļaut zālienu regulāri – vidēji reizi nedēļā un visu vasaru. Pēc tautas novērojumiem, pļaujot zāli dilstošā Mēnesī, tā ataug lēnāk.

Rabarberiem izlauž ziednešus. Pēcpusdienā uzsien vīnogulāju jaunos dzinumus, bet liekos izlauž. Ja vīnogas jau zied, lai ziedi labāk apputeksnētos, tos var apmiglot ar vāju cukura vai medus šķīdumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!