Kas kait zālienam? Izplatītākās problēmas un to risinājumi  (2)

"Delfi" piedāvā biežāk sastopamo zāliena problēmu un to cēloņu apkopojumu, kā arī kontroles metodes.

Simptomi: Zālienā parādījušies dažādu izmēru dzeltenīgi brūni plankumi, kuros zāles stiebri atgādina salmus. Īpaši smagos gadījumos krāsu mainījis viss mauriņš. Šāda veida bojājumi parasti notiek vēlā pavasarī vai vasarā.

Cēloņi: Sauss laiks vai nepietiekama laistīšana. Riskam visvairāk pakļauts ir zāliens, kas veidots labi drenētā, smilšainā augsnē.

Kontrole: Zāliens jālaista katru vakaru. Tas ir regulāri jāmēslo. Ja tiek prognozēts ilgstošs sausums, mauriņš jāpļauj retāk un nopļautā zāle jāatstāj uz zemes.

Simptomi: dzīvnieku izkārnījumi zālienā, urīna apdedzināti zāles stiebri un lapas, izrakņāti apstādījumi.

Cēloņi: Suņi un kaķi. Kaķiem patīk savas dabiskās vajadzības kārtot sausā augsnē un svaigi veidotos apstādījumos.

Kontrole: Redzot, ka kaķi vai suņi kārto savas dabiskās vajadzības apstādījumos, lai izvairītos no augu apsvilšanas, nekavējoties urīns jānoskalo ar ūdens strūklu. Pieejami arī dažādi dzīvnieku repelenti uz piparu, naftalīna vai amonjaka bāzes, tomēr to aizsardzība ir īslaicīga. No teritorijas atbaidīt svešus suņus un kaķus iespējams tikai ar ultraskaņas ierīcēm.

Simptomi: Sīki, skraji un bāli zāles stiebri, zālienā ieviesušās sūnas un nezāles, skaidri saskatāmi dažādu slimību aizmetņi. Zāle aug ļoti lēni.

Cēloņi: Neatbilstošs vai nepietiekams mēslojums.

Kontrole: Visu silto sezonu zāliens ir regulāri jāmēslo ar atbilstošām minerālvielām.

Simptomi: Pavasara beigās vai rudens sākumā zāles stiebrus var pārklāt bēši, oranži vai balti pelējuma sēnes aizmetņi, kas pēc sporu izmešanas kļūst pelēki. Zāliens izskatās neglīti, tomēr tas nav bojāts.

Cēloņi: Gļotu pelējums strauji attīstās pastiprināta mitruma apstākļos, piemēram, lietus periodos.

Kontrole: Pelējuma gļotas noskalo ar ūdens strūklu, laistot dārzu.

Simptomi: Zālienā nelielos laukumos (aptuveni 8 cm diametrā) attīstās mazas želejveida pavedienu formas sēnīšu kopas dažādās nokrāsās - no bāli rozā līdz sarkanai. Vēlāk zāle šajā laukumā kļūst bezkrāsaina. Zāliens neiznīkst, tomēr vizuāli tas ir ļoti nepievilcīgs.

Cēloņi: Sēnīte "Laeti-Saria fuciformis" veidojas pēc stiprām lietavām, ja augsne ir slikti aerēta vai tajā trūkst slāpeklis.

Kontrole: Jāuzlabo augsnes drenāža un pati augsne - ar kūdru un papildu mēslojumu.

Simptomi: Zālienā veidojas slideni, zaļi vai zaļganmelni plankumi.

Cēloņi: Želejveida ķērpji un aļģes parādās nepietiekoši drenētā un aerētā augsnē, kas sablīvējusies.

Kontrole: Jāmēģina uzlabot zāliena drenāža un aerācija. Jāapgriež krūmu un koku zari, kas stipri apēno zālienu, veicinot mitruma veidošanos.

Simptomi: Zālienā redzami sēņu augļķermeņi, kas reizēm aug apļa formā (tā dēvētie raganu gredzeni). Sēnes parādās arī uz kritušiem kokiem un satrunējušas koksnes. Raganu gredzeni ne tikai bojā zāliena vizuālo izskatu, bet ir arī bīstami - sēņotne jeb micēlijs caurauž augsni, nomācot zāles augšanu un liekot tai iznīkt.

Cēloņi: Dažādas sēnes, ieskaitot "Coprinus", "Mycena" un raganas gredzenu veidojošā "Marasmius oreades". Tām visām micēlijs attīstās augsnē, bet izplatīšanās notiek vējā - ar sporām.

Kontrole: Sēnes jālikvidē nekavējoties, līdzko tās parādījušās un vēl nav paguvušas izveidoties sporas. Ja sēnes aug uz satrunējušas koksnes, iznīciniet to. Cīņai pret raganas gredzeniem ķīmiski līdzekļi nav pieejami.

Simptomi: Parasti vasarā augsnes virskārtā parādās nelieli, neregulāri smalkas augsnes uzkalniņi.

Cēloņi: Skudras (parasti dzeltenbrūnās), paplašinot savas pazemes ligzdas un ejas, izstumj virs zemes lieko augsni.

Kontrole: Sauso augsni ar birsti nolīdzina. Ligzdošanas vietas apstrādā ar līdzekli skudru apkarošanai - pulverveidā vai izsmidzināmu.

Simptomi: pavasarī un rudenī zālienā redzami dūņveida izdalījumi, ko pārstrādājušas sliekas.

Cēloņi: Sliekas, kas barojas no trūdošām augu atliekām.

Kontrole: Pret šo dārza iemītnieku nav līdzekļu. Ja slieku atstātie izdalījumi ir pārāk traucējoši, notīriet tos ar birstīti.

Simptomi: zālienā un apstādījumos redzami zemes rakumi. Bojātas augu saknes un apstādījumi.

Cēloņi: kurmji.

Kontrole: Cīņai ar kurmjiem ir pieejamas dažādas metodes, tomēr vēl neviens nav atradis universālu risinājumu. Par efektīvu tiek uzskatītas  kurmju lamatas, tomēr, lai tās uzstādītu, ir jāveic rūpīgi novērojumi, pētot, kura ir galvenā kurmja pārvietošanās eja. Īslaicīgi pret kurmjiem var cīnīties, izmantojot ultraskaņas ierīces.