Laima Landmane
Augošais mēness sirpītis pie debesīm pēc dažām dienām norādīs, ka sācies labākais pirtsslotu siešanas laiks — šogad tas ir 19. jūnijs. Sasietas līdz pilnmēnesim, tās saglabās krāsu, gan žāvējot, gan labi smaržos peroties, stāsta pirtnieces Laura Ušča un Evita Dedze.

Slotiņas griež saulainā laikā, kad rasa jau nožuvusi, un žāvē tumšā vietā. Augus, kuri satur ēteriskās eļļas, piemēram, jasmīnus vai liepziedus, slotiņām vāc priekšpusdienā, taču šos augus nevāc pēc lietus. Raspodiņa galotnītes noderēs tējai, bet visu auga kātu var pievienot pirtsslotai. Vībotne kā izcils ārstniecības augs pirtsmīļiem noderēs ne vien slotiņā — ar to pirts rituāla beigās var noberzt arī lāviņu.

Pirts gariņam ideāli noderēs senais garšaugs lupstājs. Ceļmallapas sadziedēs ne vien brūces un ar tonika palīdzību uzlabos pusaudžu problemātisko sejas ādu, bet kopā ar mārsilu un medu izārstēs klepu — vislabāk augus samalt gaļas maļamajā mašīnā. Rūta noderēs gan vieglākai galvai, gan aizbaidīs insektus skapjos, sažāvēta gārsas tēja ārstēs kuņģi un mazinās skābi tajā, vēderam patiks arī anīss, fenhelis, ķimenes un piparmētra. Gremošanu veicinās arī raudeņu uzlējums — der atcerēties, ka šajā augā ir četras reizes vairāk antioksidantu nekā mellenēs un 12 reizes vairāk nekā apelsīnos! Savukārt baziliks bijusi visaugstāk vērtētā garšviela senajā Grieķijā, bet Indijā šis augs audzēts tempļos un izmantots rituālos. Baziliks uzlabos ne vien siera un tomātu salātu garšu, bet mazinās arī galvassāpes un migrēnu. Peoniju ziedus ķīnieši ilgus gadsimtus izmanto medicīnā kā lielisku masāžas eļļu — četras dienas uzlējumu noturot tumšā vietā, tas iegūst rozēm līdzīgu smaržu. Salvija mazinās svīšanu un būs lielisks dezinfekcijas līdzeklis, bet vīgrieze, tāpat kā vītola un kārkla miza, mazinās augstu temperatūru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!