Eko būvniecības eksperts: Siltināt ēku no iekšpuses ir ātrāk un vienkāršāk  (29)

Ko darīt, ja nav iespējams nosiltināt no ārpuses? Ja siltināšana izmaksā pārāk dārgi, mājas kaimiņi nevar vienoties par siltināšanas nepieciešamību vai arī daudzdzīvokļu ēkā dzīvoklis atrodas pie ārējās sienas, saimniekiem ir apnicis rudenī un ziemā dzīvot kā mitrā un aukstā alā... Tad vienīgais risinājums ir siltināt iekštepās, portālam "Delfi" stāsta ekobūvniecības eksperts Harijs Tučs. 

Ieguvums ir līdzvērtīgs siltināšanai no ārpuses - būvfiziķu veiktie siltumpretestības mērījumi apliecina, ka 50 mm bieza kokšķiedras plātne nodrošina tik pat augstu siltumizolāciju kā 20 cm bieza koka siena. Turklāt kokšķiedras plātnes nodrošina arī ļoti labu skaņas izolāciju.

Latvijā padomju laiku pirmssākumos kokšķiedras plātnes bija ļoti populārs siltināšanas materiāls, taču, attīstoties tehnoloģijām, būvniecībā arvien biežāk sāka izmantot sintētiskus būvniecības materiālus. Pašlaik pieaug pieprasījums pēc dabīgiem un ekoloģiskiem siltināšanas materiāliem, tāpēc kokšķiedras plātnes kļūst arvien populārākas. Piemēram, Vācijā tās bieži izmanto ēku - arhitektūras pieminekļu siltināšanai, ja nav iespējams nosiltināt no ārpuses.

Siltināšana ar kokšķiedras plātnēm ir ļoti vienkārša. Ar tām var apšūt jebkāda materiāla virsmu - koku, mūri u.c. Klājot atbilstoša izmēra plātnes pie sienām, griestiem, uz grīdas, tās nostiprina ar dībeļiem, bet vislabāk pielīmē ar līmjavu, lai būtu ciešāka sasaiste.Kokšķiedras plātnes var krāsot, apmest, līmēt uz tām tapetes vai likt rīģipsi, vienīgais nevajadzētu izmantot ļoti blīvus materiālus, piemēram, eļļas krāsu. Kokšķiedras plātnes ir pilnībā ekoloģiskas, jo tiek ražotas no sīki sasmalcinātiem koka pārstrādes atkritumiem - zariem, galotnēm. Plātņu ražošanas procesā netiek izmantota līme, kā saistviela darbojas kokā esošie sveķi. Kokšķiedras plātnes būtībā ir dabīgs koks, tikai ar zemāku mitrumu un blīvumu, vieglākas. Dabīgais koks sver vidēji 500-550 kilogrami m³, savukārt kokšķiedras plātnes ir uz pusi vieglākas 230-240 kilogrami m³.

Latvijā ir īpaši nepateicīgs klimats ēku būvniecībai - ļoti augsts gaisa mitrums, kas bojā būvmateriālus. Tādēļ vislabāk būvniecībā izmantot materiālus, kas radīti tieši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, kokšķiedras plātnes, kam pievienots parafīns, lai tās mazāk uzņemtu mitrumu. Šādas plātnes var droši likt dzīvojamās telpās.

Mūsdienās ražotās kokšķiedras plātnes ir īpaši pārdomātas, lai ar tām būtu viegli strādāt, vajadzības gadījumā saimnieks varētu nosiltināt paša spēkiem. Tās ir parocīga izmēra 60X180cm, nav pārlieku smagas, viegli griezt, slīpēt u.c. Kokšķiedras plātnes atrisina moderno laiku problēmu - ja mājā vai dzīvoklī ir ielikti pakešu logi, mitruma apmaiņa un gaisa kvalitāte parasti ir ļoti slikta, ziemā - pelējums, apkures sezonā telpās ir sauss, nepatīkams gaiss. Apšujot virsmas ar kokšķiedras plātnēm, kad telpās būs paaugstināts mitrums, tās lieko mitrumu uzņems sevī, savukārt, kad telpās būs sauss gaiss, kokšķiedras plātnes atdos mitrumu telpā. Kokšķiedras plātnēm pa virsu var klāt māla apmetumu, tas dabīgā veidā regulē telpas mitrumu. Tad šādā mājā ir ļoti labs gaiss un veselībai labvēlīgs mikroklimats, skaidro būvniecības eksperts Harijs Tučs.