Pieskatiet kartupeļu stādījumus, parādās laputis un lakstu puve

Kartupeļu lapu sausplankumainības pirmās pazīmes atsevišķos kartupeļu laukos parādījās, sākoties jūnija otrajai dekādei. Pirmsjāņu nedēļā sausplankumainība konstatēta jau vairāk kā pusē no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) novērotajiem kartupeļu laukiem visā Latvijas teritorijā.

Lai gan pēc vairāku gadu VAAD novērojumiem parasti tā nenotiek, šogad pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes gan uz lapām, gan stublāja konstatēja Kurzemes pusē - 13. jūnijā vienā kartupeļu laukā Kuldīgas novadā. 20. jūnijā lakstu puves pazīmes uz lapām konstatētas vienā stādījumā Daugavpils novadā. Pēc Līgo svētkiem lakstu puve konstatēta arī atsevišķos stādījumos Līgatnes un Priekuļu novados. Saglabājoties līdzšinējiem mitruma apstākļiem un nedaudz pazeminoties gaisa temperatūrai zem +25o, turpināsies kartupeļu lakstu inficēšanās ar šo slimību. Lielāks inficēšanās risks pastāv platībās, kur kartupeļi stādīti vairākus gadus pēc kārtas un bijusi izplatīta kartupeļu lakstu puve un vietās, kur ilgāk saglabājas mitrums (ielejās, meža ielokos). Spilgts piemērs šim riska raksturojumam – iepriekš pieminētais kartupeļu lauks, kur šogad tika konstatētas pirmās pazīmes.

Kartupeļu lakstu puve Phytophthora infestans ir viena no nozīmīgākajām kartupeļu slimībām Latvijā, kuras ietekmē var rasties nozīmīgi ražas zudumi. Kvalitatīvu un augstu ražu Latvijas apstākļos visbiežāk nav iespējams iegūt, ja netiek veikta lakstu puves ierobežošana ar fungicīdiem. Lakstu puves ierobežošanu var uzsākt jau profilaktiski, kad kartupeļu laksti grasās sakļauties vagās. Tas gan var neattiekties uz ļoti agriem stādījumiem, jo daudzu gadu pieredze liecina, ka lakstu puve parasti parādās ne ātrāk kā jūnija vidū, visbiežāk ap Jāņiem. Kurzemes laukos bieži vien šajā laikā dominē sausplankumainība, bet lakstu puve parādās tikai jūlija sākumā. Pirmā smidzinājumu laiku var noteikt izmantojot informāciju par slimības parādīšanos Latvijā, piemēram, VAAD novērojumu rezultāti, kas veģetācijas periodā tiek publicēti dienesta interneta vietnē www.vaad.gov.lv pirmajā lapā vai konstatējot pirmās pazīmes konkrētā laukā. Nedrīkst aizmirst, ka tikpat nozīmīga labvēlīgos apstākļos var izrādīties arī kartupeļu lapu sausplankumainība Alternaria solani un jāatceras, ka, papildinoties Latvijā reģistrēto fungicīdu klāstam ir zudusi iepriekš ierastā apgalvojuma pareizība par to, ka ierobežojot lakstu puvi, tāds pats rezultāts sagaidāms arī sausplankumainības gadījumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām nedēļām, kartupeļos ir samazinājies sastopamo pieaugušo kartupeļu lapgraužu (kolorado vaboļu) un to olu skaits, savukārt pieaugusi kāpuru izplatība. Labvēlīgos apstākļos, kādi tie ir pašlaik, iespējams kāpuru bojājumu pieaugums. Uz kartupeļu lakstiem pašlaik atrodamas tikpat kā visas lapgrauža attīstības stadijas, labi saskatāma kāpuru "augumu" atšķirība. Atgādinām, ka par ierobežošanas nepieciešamību jālemj, ja drīz pēc kāpuru izšķilšanās kartupeļu lapu virsma nograuzta vidēji 8 - 10 % apjomā.

Informācija kartupeļu sēklaudzētājiem – atsevišķos laukos konstatētas pirmās laputis. Parasti ražojošos laukos nav vajadzīga laputu ierobežošana, bet sēklu laukos tas ir nepieciešams, jo vairākas laputu sugas ir kartupeļu vīrusu pārnēsātājas.