Svaigu gaisu kaktusam! Kādēļ telpaugi vasarā jāiznes laukā?  (7)

Praktiski visi telpaugu speciālisti vienbalsīgi iesaka vasarā telpaugus iznest svaigā gaisā - kaut uz balkona. Bet cik svaigs gaiss ir pilsētā? Labi, ja balkons ir vērsts pret klusu, zaļu pagalmu, bet ko darīt, ja tur ir skaļa iela? Vai, ja dzīvoklis atrodas augšējos stāvos un balkons visu dienu ir karsts kā cepešpanna? Jā, labākā vieta vasarā telpaugiem ir tā pati, kas cilvēkiem - pie dabas. Tādēļ, ja pošaties vasaru pavadīt laukos vai vasarnīcā, paķeriet līdzi savus telpaugus. Un tad beidzot redzēsiet, cik krāšņi tie var augt, kuplot un ziedēt.

Saraksts ar telpaugiem, kurus ne tikai var, bet nudien vajag vest vasaras brīvdienās uz laukiem, ir garš. Tās ir agaves, abutiloni, acālijas, aukubas, balzamīnes, asparāgi, mūžam ziedošās begonijas, brugmansijas, bugenvilijas, hibiski, hiperastrumi, dracenas, kalanhojas, klīvijas, palmas, pasifloras, sansevjēras, tradeskancijas, kaktusi, palmas, hlorofīti, hoijas, ciklamenas, jukas, eikalipti, gumijkoki un vēl neskaitāmi citi augi. Lai noskaidrotu, vai jūsu mājās zaļojošajam augam ir nepieciešamas vasaras brīvdienas dabā, atliek vien uzzināt, kāda gaisa temperatūra augam nepieciešama vasarā. Ja mērena, tad skaidrs, ka mūsu klimats tam derēs.

Daudzus telpaugus, kuru izcelsme ir tropi, kategoriski aizliegts vest uz vasarnīcu, jo tiem nepieciešama stabila temperatūra virs +20^oC gan dienā, gan naktī, kā arī paaugstināts gaisa mitrums. Tās ir aglaonēmas, alolāzijas, antūrijas, lapu begonijas, bromēlijas, maranti, dažas paparžu un orhideju šķirnes, monsteras, filodendroni u.tml. Šos augus labāk vasarā atstāt mājās.

Starp augiem - svaiga gaisa cienītājiem ne mazums ir tādu, kas viegli pārcieš ne tikai vēsāku laiku, bet īslaicīgi - arī nelielus mīnusus, piemēram, palmas, laurs, rozmarīns, citrusi, hvojas, oleandri un tamlīdzīgi Vidusjūras apgabala pārstāvji. Tas gan nenozīmē, ka šos zaļos draugus vajadzēja nest laukā, līdzko nokusis sniegs. Svaigā gaisā šādus augus sāk iznest maija otrajā pusē, bet atstāt laukā uz nakti - ne agrāk par jūnija nogali, kad vairs nedraud nakts salnas un gaisa temperatūras atšķirība dienā un naktī nav lielāka par 15^oC.

Pat visizturīgākos saules gaismas mīļotājus nevajadzētu uzreiz izlikt tiešā saulē, vēlams "pastaigas svaigā gaisā" uzsākt siltā, bet mākoņainā dienā.

Labākā vieta visiem telpaugiem - viegls paēnis zem kokiem. Protams, aizvējā!

Jāņem vērā, ka zeme podos ļoti ātri izkalst, īpaši, ja trauki izgatavotie no plastikāta un ir tumšā krāsā. Tādēļ karstā un sausā laikā augus ļoti bieži jālaista. Gandrīz visiem telpaugiem patīk apsmidzināšana - lapu laistīšana no lejkannas vai šļūtenes. To vislabāk darīt agrā rītā vai vēlā vakarā ar remdenu, nostādinātu ūdeni. Jāparūpējas, lai lietainā laikā ūdens nekrātos podos.

Tā kā vasara ir aktīvais augšanas, ziedēšanas un augļu briedināšanas laiks, bez papildu piebarojuma neiztikt. Nevajadzētu aizrauties ar slāpekli, īpaši vasaras otrajā pusē, jo tas veicina augu zaļošanu un kuplošanu, taču kavē ziedēšanu.

Telpaugu uzdevums - ne tikai viesoties dārzā, krājot spēkus, bet arī izrotāt to. Un ar šo pienākumu tie lieliski tiek galā. Daudzi istabas augi (pelargonijas, fuksijas, balzamīnes, begonijas u.c.) krāšņi zied no pavasara līdz vēlam rudenim, ļoti efektīvi izskatās gan piekaramajos grozos un podos, gan balkonu kastēs, gan uz terases, gan lapenēs, gan vienkārši piemājas zālienā. Vasaras sezonā šos augus var iestādīt tieši dobē, kombinējot gan ar ziemcietēm, gan ar viengadīgajām vasaras puķēm. Tāpat ar šiem augiem var aizpildīt tukšumos dobēs pēc tam, kad noziedējušas kādas sezonas puķes, piemēram, pavasara sīpolpuķes.

Atsevišķu augu, piemēram, hlorofītu un tradeskanciju lapas saulē iegūst ļoti interesantu un intensīvu tonējumu, tādēļ ļoti labi izskatās arī bez ziedēšanas.

Palmas, jukas un hibiski dārzam vai terasei piešķirs dienvinieciskas noskaņas. Atpūtas stūrī dārzā īpašu šarmu un Vidusjūras mieru radīs lauri, citrusaugi, efejas, pelargonijas, rozmarīns. Nelielu ūdenstilpni var izrotāt japāņu stilā, ap to izkārtojot acālijas, papardes, cipreses un pacipreses.

Pēdējos gados daba kļuvusi aizvien neparedzamāka - vienu gadu ir nepanesami karsta vasara, citu reizi mūs pārsteidz ilgstošas lietavas vai pāragrs sals. Jābūt gataviem uz visu. Jāparūpējas, lai stipra vēja, negaisa, lietavu vai aukstuma gadījumā (kas var uznākt arī nakts vidū) augus varētu ātri ienest zem jumta (lapenē, uz terases, mājā) vai apklāt. Tādēļ nevajadzētu pārspīlēt ar augu daudzumu un apjomu, proti, nevajadzētu aizrauties ar podu lielumu, attiecīgi - arī ar svaru.

Tāpat dārzā zaļos lolojumus apdraud dažādi kaitēkļi, no kuriem "vasarniekus" pasargāt var ar tiem pašiem līdzekļiem kā dārza pastāvīgos iedzīvotājus - izmantojot tautas līdzekļus (ķiploku, piparu uzlējumus, saimniecības ziepju un pelnu šķīdumu) vai ķeroties pie insekticīdiem. Galvenais to darīt vēl pirms augu vešanas mājās, jo dzīvoklī cīņa ar kaitēkļiem būs daudz sarežģītāka.

Domājot par dažādām augu slimībām un citām likstām, kas varētu piemeklēt augus brīvdabā (saules apdegumi, apsaldējumi u.t.t.), pa rokai jātur dažādi biostimulatori, kas augiem palīdzēs ātrāk atgūties.