Galviņkāpostu un ziedkāpostu ražas veidošanos apdraud dažādi kaitēkļi. Joprojām novērojama cekulkožu tauriņu aktīva lidošana, to kāpuri daudzviet joprojām rada augu bojājumus. Aktivizējušies arī balteņi. Kāpostu un rāceņu balteņu tauriņi aktīvi lidinās virs kāpostu laukiem un dēj olas. Vairākos laukos konstatēta balteņu kāpuru šķilšanās, atsevišķos laukā masveidā. Uz kāpostu lapām un galviņām barojas gan raibie kāpostu balteņa, gan zaļie rāceņu balteņa kāpuri. Feromonu slazdos vairākos galviņkāpostu stādījumos ielido pa kādam kāpostu pūcītes tauriņam. Tas nozīmē, ka drīz uz kāpostu galviņām varētu parādīties arī pūcīšu kāpuri un to izgrauztie caurumi.
Burkāni VAAD novērotajos laukos sasnieguši dažādas attīstības stadijas. Agrai ražai sētiem burkāniem izveidojusies trešdaļa no saknes diametra, savukārt vēlas ražas ieguvei paredzētos sējumos tiem attīstās pirmās lapiņas. Jau jūnija sākumā tika konstatēta burkānu mušu lidošana. Laukos, kur nav veikta šo kaitēkļu ierobežošana, varētu būt pamanāmi pirmie burkānu mušas kāpuru bojājumi. Jūlijā - augustā parasti attīstās burkānu mušas otrā paaudze, kas vairāk varētu kaitēt vēlajiem burkāniem, kurus paredzēts ziemā uzglabāt. Burkānu mušas kāpuru bojājumus var pamanīt, vērīgi aplūkojot burkānu lakstus. Kāpuri iegraužas burkāna saknē, un bojājumu rezultātā mainās lakstu krāsa, tie kļūst violeti un vēlāk nodzeltē. Invadētajām saknēm nonākot noliktavā, kāpuru attīstība turpinās un bojājumu apjoms palielinās. Kāpuru grauzumu vietas ir viegls mērķis dažādu puvju iekļūšanai saknē.
Burkānu lapu blusiņu pirmie bojājumi šogad konstatēti burkānu vienas līdz piecu lapu stadijās jūnija vidū un pašlaik (jūlija vidū) pamanāmi lielākajā daļā novēroto lauku. Gan pieaugušās burkānu lapu blusiņas, gan to kāpuri sūc sulu no burkānu lapām. Rezultātā lapas sačokurojas. Nozīmīgi bojājumi var rasties jauniem tikko izdīgušiem augiem – tiem bojājumu rezultātā lapas nokalst un augs var aiziet bojā.
Burkānu lapu plankumainību (brūnplankumainība, gaišplankumainības un sausplankumainība) pazīmes pašlaik konstatētas ļoti retos gadījumos.
Galda bietēm izveidojusies lapu rozete un vietām sāk veidoties sakne. Lapas sāk inficēt biešu lapu sīkplankumainība un joslainā plankumainība. Uz lapām barojas laputis.
Lauka pupām pilnzieds, veidojas pākstis. Vietām augus bojā pupu laputis. Lapas vietām inficē koncentriskā plankumainība un brūnplankumainība. Inficētajos sējumos brūnplankumainības pazīmes varētu parādīties arī uz pākstīm.
Zirņiem ziedēšanas beigas, veidojas pākstis. Uz lapiņām sastopamas laputis, jaunajās pākstīs atrodami zirņu tinēja kāpuru bojājumi.
Sīpoliem novērotajos laukos izveidojušies pieci lociņi līdz sīpols sasniedzis apmēram pusi no raksturīgā diametra. Atsevišķos laukos konstatēta neīstā miltrasa, bet pagaidām nav novērojama strauja šīs slimības izplatība. Ir sastopami sīpolu mušu un lakstu puskodes kāpuru bojājumi.
Puraviem izveidojušās apmēram piecas lapas, kaitīgie organismi nav konstatēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!