<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/tamasrepus/">uıɐɾ ʞ ʇɐɯɐs</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/"> cc</a>
Ja mājoklī iemitinājušies prusaki, tie ložņā pa sienām, segām un spilveniem, salien elektroierīcēs, bojājot tās, rāpo pa virtuvi, nesmādējot neko. Ja vakarā uz galda palikusi tējas vai kafijas tase, nereti no rīta tajā var atrast peldošus prusakus vai to ķermeņa daļas.

Prusaki lielākoties pārvietojas diennakts tumšajā laikā, tādēļ dažbrīd tos var arī nepamanīt, tomēr šīs radības vairojas ļoti ātri, un jau drīz pēc to parādīšanās mājoklī, var šķist, ka prusaki ir it visur.

Latvijā dzīvo četras prusaku sugas, divas no tām - savvaļā, savukārt virtuves un melnie prusaki par savu apmešanās vietu izvēlas mājas, līdzās cilvēkiem. Patiesībā prusaki ir kukaiņu suga, kas bez cilvēka klātbūtnes nemaz nevar pastāvēt. Cilvēka mītne kukaiņiem ir ļoti draudzīga un labvēlīga dzīves telpa, jo tajā ir viegli atrast barības vielas, izdzīvot un attīstīties bez konkurences. Tā kā prusaki dzīvo antisanitārā vidē, kurā attīstās dažādas infekcijas, tie pārnēsā slimības, piemēram, salmonelozi, dizentēriju, pat vēdertīfu. Prusaka mēsli var izraisīt ekzēmas un astmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!