Jau kopš senseniem laikiem ir domāts par to, kā izveidot dārzu, kas neprasa īpašu kopšanu. Visbiežāk tie ir tā dēvētie dabas dārzi - kas izaudzis, izaudzis. Vai "vecmāmiņu" dārzi - mākslinieciski aizauguši, bez acīmredzamām plānošanas pazīmēm. Šo dārzu kopīgā īpašība - plānošanas un ierīkošanas stadijā tiem jāvelta nedaudz lielāka vērība un rūpes, taču jau pēc diviem, trijiem gadiem tie priecē ar savu dabisko skaistumu un vairs neprasa īpašu lološanu. Protams, pilnīgi novārtā nevar atstāt arī šādus dārzus - puķu dobes laiku pa laikam ir jāparetina, nepieciešamības gadījumā jāaplaista, savukārt pavasaros ir jānovāc pērnā gada lakstu un lapu atliekas. Tomēr tas nemaz nav tik sarežģīti.
Lai izvairītos no lielām problēmām, ir tikai jāsaglabā realitātes un mēra sajūta, par paraugu un mērķi neizvēloties neparastu dārzu skaistās bildītes. Visbiežāk glancētajos žurnālos redzami grezni dārzi Grieķijā, Spānijā, Turcijā, kur ir pavisam cits klimats - dārzam daudz labvēlīgāks... un slinkāks! Kā zināms, dienvidnieku ikdiena nav iedomājama bez siestas! Tādēļ ķeramies pie darba - plānojam "bezrūpīgu dārzu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!