<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/editor/"> Editor B</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/"> cc</a>
Šķiet, nav nekā nomācošāka, garlaicīgāka un bezcerīgāka par ravēšanu. Nezāles neiznīkst. Var visas brīvdienas čakli pūlēties, ložņājot un ravējot vagas un dobes, tomēr pēc nedēļas nezāles jau atkal būs sakuplojušas un sazēlušas vēl kuplāk.

Katram ir sava pieeja šim jautājumam. Kāds izvēlas nedarīt neko, tā sakot, kas izaugs - izaugs. Taču rezultāts ir skaidrs - sazels nātres un balandas. Kaut gan mežonīgi aizaudzis dārzs - tas pat ir samērā romantiski! Kāds, gluži pretēji, visu vasaru līkņā pa dobēm. Šāda pretošanās nezālēm varbūt arī nav pārāk racionāla, tomēr efektīva. Radikālisti bieži izvēlas "ceļaruļļa" metodi, proti, visu nolaista ar herbicīdu, bet izdzīvojušās nezāles nopļauj.

Saprātīgāks risinājums - necīnīties ar dabu, taču vērot to un rīkoties saskaņā ar tās likumiem. Jā, rezultāts nebūs uzreiz, tomēr tas būs ilglaicīgs, uzticams un videi draudzīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!