Sena leģenda vēsta, ka Ādams atnesis mirti uz zemes no Paradīzes. Mūžzaļais augs – mirte kopš senatnes tiek uzskatīts par veiksmīgas laulības simbolu, tāpēc mirtes dāvina līgavām kāzās, mirtes zariņus stiprina pie plīvura, jo tie simbolizē šķīstību, taču pēdējā tradīcija pamazām izzūd.

Tulkojumā no grieķu valodas vārds 'mirte˙ nozīmē 'balzāms˙, tāpēc jau senāk cilvēki cienīja mirtes ārstnieciskās īpašības – mirtes ziedi un lapas bagātas ar ēteriskajām eļļām, izkaltētas lapas un augļi tiek izmantoti kā garšvielas. Starp citu, mums pazīstamās krustnagliņas iegūst no kāda mirtes paveida. Mirtes vannās pat Venera un Afrodīte esot mazgājušās.

Kā audzēt

Mirtes dzimtene ir Vidusjūras apgabals, kur ir karstas, sausas vasaras, bet vēsas un mitras ziemas. Parastā mirte ir biezi zarots krūms, kas telpās izaug aptuveni 1,5 metra garumā. Mirtes zied bagātīgi ar nelieliem bālgani dzelteniem, smaržīgiem ziediņiem un dod melnus auglīšus.

Mirte vislabāk jūtas vēsās telpās, īpaši ziemas periodā, kad maz gaismas. Augam jāierāda gaiša vieta, bet jāsargā no tiešiem saules stariem. Vēlams, lai temperatūra labākajā gadījumā būtu +10 grādu, bet ne augstāka par +15 grādiem. Ja ziemā mirti tur tumšā un siltā telpā, sak birt lapas, kā arī tai mēdz uzmesties pūkainās bruņutis.

Mirte ir jutīga pret pārliešanu un arī pret iekaltēšanu. Tā jālej vienmērīgi ar mīkstu ūdeni. Līdzko mirtei ir par sausu, tai birst lapiņas. Pēc tam lapas ataug, bet pavisam sīkie zariņi sakalst. Šajā laikā mirte jālaista uzmanīgi, jo sasirdzis augs patērē mazāk valgmes, tāpēc to viegli var pārliet. Mirtei patīk, ja to rasina, tikai ne ar cietu ūdeni.

Mirte jāstāda irdenā augsnē – lapu trūdzemes, mēslotas kūdras un smilts maisījumā. Augsne nedrīkst būt kaļķaina. To mēslo ar telpaugiem domātu kombinēto mēslojumu tāpat kā visus telpaugus.

Mirti viegli pavairot ar spraudeņiem, kurus sprauž siltumā, gaismā, zem seguma. Lai mirte neizaugtu pārāk liela un saglabātu formu, tā regulāri jāapgriež, vēlams pavasarī.

Mirte dziedina

Parasti mirti izmanto elpceļu iekaisumu ārstēšanai, pret angīnām, bronhītiem, urīnceļu iekaisumiem, nefrītiem, strutojošiem ausu iekaisumiem. Auga darbība ir antibakteriāla, pretiekaisuma, savelkoša, tonizējoši stimulējoša. Tautas medicīnā mirtes novārījumu iesaka lietot kuņģa, aknu un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisuma gadījumos. Šāds novārījums iedarbojas arī kā urīndzenošs līdzeklis. Mirtes kompreses liek klāt arī kaulu lūzumu gadījumos, jo tās veicinot dzīšanu. Bet uzlējumu no mirtes lapām izmanto, ja ir mazasinība. Mirtes ēteriskās eļļas izmanto parfimērijā un kosmētikā. Pielieto homeopātijā.

Mirte palīdz attīrīt gaisu, pasargā no iespējas saslimt ar dažādām vīrusu infekcijas slimībām. Mirtēm patīk sauss gaiss, paliels mirtes krūms dienā iztvaiko vismaz puslitru ūdens, tādējādi lieliski mitrinot gaisu, turklāt veicina arī citu augu labsajūtu. Savukārt cilvēkiem mirte palīdzot nomākt bailes un vairot pašapziņu.

Ticējumi

  • Ja meitai mirtes neaug, tad tā paliks neprecēta.
  • Ja mirtes nīkst, mājās kāzas gaidāmas. Ja kādās mājās mirtes labi aug, tur kāzu drīz nebūs.
  • Ja laulātam cilvēkam mirtes labi aug, tad tam gaidāma otra laulība.
  • Mirtes vislabāk aug, ja stādiņu otram nozog.
  • Ja mirtes apgriež vecā mēnesī, tās iznīkst.

Telpaugi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit