Dižā begonija (Begonia elatior, Begonia x hiemalis), ko dēvē arī par solēniju, no citām atšķiras ar kompaktu augumu, dzinumi lielākoties aug vertikāli, dažām šķirnēm vainags ir pārkarens. Solēnijām nav raksturīgs izteikti nokarens augums. Lapojums dzīvīgi zaļš, kas nepārtraukti paslēpts zem ziedu nastas. Tie ir ļoti uzkrītoši spilgti sarkani, rozā, dzelteni, balti, oranži, divkrāsaini, gan mazi, gan lieli, klaji, puspildīti, pildīti, arī krokoti. Dārzā dižā begonija zied visu vasaru līdz pat pirmajām salnām. Labi jūtas gan dobēs, gan balkonkastēs. To var audzēt arī kapos, jo ir diezgan sausumizturīga. Šīm begonijām piemērota gan saulaina, gan daļēji noēnota vieta.
Pavairošanas specifika
Pašlaik dižo begoniju pavairo tikai ar spraudeņiem – šādi dēsti izaug ātrāk. Ar sēklām nav tik vienkārši, jo jāsēj jau decembrī, janvārī, lai puķes siltumnīcās uzziedētu maijā, jūnijā. Tātad, ģeneratīvi vairojot, audzēšanas cikls iznāk daudz ilgāks, puķkopjiem tas nav izdevīgi. Kā visi begoniju ģints augi, solēnijas mīl siltu audzēšanas vietu segtajās platībās pēc apsakņoto spraudeņu iepodošanas un arī siltu vasaru. Dārzā iestāda un ārā izliek tikai pēc salnām, jo gleznās puķes ir ļoti jutīgas – krasi reaģē uz temperatūras pazemināšanos.
Pasaulē jaunu šo šķirņu veidošana nav apstājusies. Īpašs selekcionāru sasniegums ir apstādījumiem piemērotā bagātīgi ziedošā dižā begonija ar maziem, puspildītiem ziediem – proti, jaunā sērija 'Betulia' dažādu toņu rozā un sarkanās krāsās. Ir iegūtas arī solēnijas ar izcili lieliem ziediem – sērija 'Sunny Side Up', ar puspildītiem 8 – 9 cm diametra oranžiem, baltiem, rozā ziediem. Tiesa, milzu ziedi gan veidojas tikai audzēšanas sākumā, vēlāk vasarā tie kļūst nedaudz mazāki.
Stādot apsakņotos spraudeņus 13 cm diametra podos, 1 m2 var izvietot 60 augu. Nevajadzētu tos ieslodzīt mazākos, tad begonijas nespēj parādīt savu krāšņo, spēcīgo lapojumu un augumu. Izmanto kūdras substrātu, pH 5,6 – 6, piemēram, "Lafloras" ražoto KKS-PP (struktūra 20 – 40 mm; 250 l maiss maksā aptuveni Ls 8) vai SIA "Schetelig" tirgoto "Kekkilä" (ar daļiņu izmēru 5 – 40 mm; 300 l iepakojuma cena Ls 8,75). Substrātam var pievienot arī "Lafloras" piedāvāto kūtsmēslu aizstājēju, lai bagātinātu to ar barības elementiem. Pirmās 4 – 5 nedēļas pēc podošanas vēlamā temperatūra ir +20...+21 °C, pēc ieaugšanās to pazemina uz +18...+19 °C dienā un +17 °C naktī. Apgaismojums – 400 W uz vienu kvadrātmetru. Stādiem nepieciešamais dienas garums ir 15 gaismas stundas (3 – 4 nedēļas), lai tie normāli attīstītos un ieriestos ziedaizmetņi. Pēc 4 nedēļām augus retina, lai tie neizstīdzē – atstāj 20 podiņu uz 1 m2 un dienas garumu saīsina līdz 9 stundām – aptumšo ar melnu audumu vai plēvi atkarībā no gadalaika, proti, ziemā vienu, vasarā divas nedēļas.
Pēc tam atkal saglabā garās dienas efektu, tas ir, 16 stundas un vairāk. No spraudeņa audzētais augs uzzied apmēram pēc trim mēnešiem.
Ne pārlaistīt, ne iekaltēt
Solēnijām kompakts, kupls krūmiņš veidojas pats no sevis. Tam nav vajadzīga galotņošana. Lai augums būtu kompaktāks, var apstrādāt ar augšanas ierobežotāju, to izsmidzinot, sākot ar pirmo saīsinātās dienas periodu: C.C.C. 0,1% (Latvijā šo preparātu nevar iegādāties). Dažas no šķirnēm varētu veidot ziedkopas arī bez tik rūpīgas dienas regulēšanas, tomēr tad ziedēšana, iespējams, nebūs tik krāšņa vai arī līdz tai paies ilgstošāks attīstības periods.
Veģetācijas periodā augus nedrīkst ne pārlaistīt, ne iekaltēt. Jāievēro vienmērīgs mitruma režīms gan augsnē (80%), gan gaisā (70 – 75%).
Jaunajā žurnāla "Praktiskais Latvietis" numurā lasiet arī par potēto kļavu kopšanu, upes attīrīšanu no niedrēm, zemes siltumsūkņiem un pelēkās krustaines audzēšanu.