Sofija Vilberga Ikšķilē ir ienācēja, viņas dzimtā puse – Trapene. Līdz astoņpadsmit gadiem dzīvojusi laukos, tāpēc joprojām rod gandarījumu zemes darbos, lauku klusumā. Vēlāk pārcēlusies uz Rīgu, apprecējusies. Tad noticis likteņa pavērsiens – dzīvesbiedra slimības dēļ vajadzējis doties prom no lielpilsētas, meklēt tādu māju, kurā varētu kopt slimo vīru.
"Šo māju, no kuras tolaik bija gandrīz tikai karkass, mums ieteica paziņas. Iepatikās gan vieta – ar tuvo birztaliņu, gan neparastā arhitektūra – nams iebūvēts pakalnā ar trīs terasēm. Divdesmit gados ēku sakārtojām – ik pa brīdim ņēmām kredītu. Kad beidzām vienu ēkas daļu, atdevām iepriekšējo kredītu un ņēmām atkal naudu nākamajiem darbiem. Mājai uzlikts jauns jumts, tā nosiltināta. Viegli nebija, taču tagad ir par ko priecāties," atzīst saimniece.
Aplūkojuši rūpīgi iekopto košumdārzu, ejam namā skatīt telpas un interjeru.
Pirmajā stāvā – halle, viesistaba un plaša virtuve, kuras starpsienā izveidota lūka ar durtiņām, pa kurām pasniegt ēdienu. Šāds risinājums esot noskatīts kādā ārzemju komandējumā.
Lejas stāvā izbūvēta pirts, garāža un pieliekamais dārza labumiem. Plauktos sarindotas jau šā gada ievārījumu un sulu burciņas.
Uz otro stāvu ved oša kāpnes, kuras veidojis vietējais mēbeļnieks Raimonds Romanovskis. Viņš ir autors arī iebūvētajām priedes koka virtuves mēbelēm. Interjerā – daudz koka mēbeļu, detaļu, parketa grīdas, pat griesti ir no koka. Koka apdare lieliski papildina iekārtojumu un rada mājīgumu.
Augšstāvā ir piecas telpas – viesistaba ar kamīnu, kura apdarē izmantoti slavenās pirmskara Latvijas firmas "Celms un Bēms" krāsns podiņi, virtuve, dzīvojamās istabas mazdēliem un meitai ar znotu.
"Bieži pie manis ciemos atbrauc gan meita Iveta, kas strādā Latvijas Bankā, ar vīru, gan mazbērni – Rūdolfs, mācās pamatskolā Rīgā, gan Elvijs, beidzis Mediņu mūzikas vidusskolu, Latvijas Universitāti, tagad solists grupā "Putnu balle". Viņi visi man palīdz dārza darbos, kopīgi pilnveidojam saimniecību."