"Lūk, kā padomju laikos būvēja mājas! Kokšķiedras plātņu siltumizolācija saglabājusies nevainojami! Attēlā redzamais kokšķiedras plātņu siltumizolācijas pīrāgs tika izņemts no 1954. gadā Latvijā zinātņu eksperimentālajā ciematā (pašlaik ciemats "Sunīši") būvētas mājas. Tas ir ideāli saglabājies līdz mūslaikiem. Tai pat laikā siltumizolācijas materiāli, ko izmanto mūsdienās, bieži kalpo vien 5-10 gadus," portālam "Delfi" stāsta "RB&B" ekobūvniecības eksperts Harijs Tučs.
Pēc siltumizolācijas pīrāga fragmenta lieliski var redzēt, kā ir veidota siltumizolācija - koka karkasā četrās kārtās iestrādātas kokšķiedras plātnes. Būtībā tas arī ir viss siltinājums, nav likta tvaika izolācijas plēve.
"Mājas iepriekšējā saimniece stāstīja, ka padomju laikos zinātnieki ideju siltināt ar kokšķiedras plātnēm aizguvuši no Somijas. Viņi eksperimentēja ar šo materiālu ēku būvniecībā, lai pārliecinātos, kā tas kalpos Latvijas klimatiskajos apstākļos. Padomju laikos būvētā eksperimentālā māja joprojām ir pietiekami silta, kokšķiedras plātnes nav zaudējušas savas siltumizolācijas spējas. Pārsiltināšana mājai nav nepieciešama. Saimnieks vienīgi vēlējās, lai tā būtu vēl siltāka, tāpēc ieteicām iekštelpās to papildus nosiltināt ar tādu pašu mūsdienās ražotu siltumizolācijas materiālu - kokšķiedras plātnēm. Mūslaikos tam ir vēl uzlabotākas siltumizolācijas īpašības - 50 mm bieza kokšķiedras plātne nodrošina tik pat labu siltumizolāciju kā 20 cm bieza koka siena, kā arī dod ļoti labu skaņas izolāciju.
Salīdzināšu 1954. gadā ar kokšķiedras plātnēm siltināto māju ar padomju laikos populārajām Līvānu mājām. Tās siltināja ar tolaik modernāko siltumizolācijas materiālu – minerālvati. Latvijā minerālvates siltināšanā sāka pielietot apmēram no 1967. gada. Sākotnēji šis materiāls lieliski veica savas funkciju, bet jau pēc 5-7 gadiem tā siltumpretestības rādītāji kļuva arvien sliktāki. Pašlaik mēs ļoti bieži pārsiltinām savulaik būvētās Līvānu mājas un redzam, ka minerālvate ir pilnībā sakritusi, arī tvaika izolācijas plēve temperatūras svārstību ietekmē ir sadalījusies," stāsta Harijs Tučs.
Secinājums? Mūsdienās cilvēki, tāpat kā pirms 50 gadiem, kāpj uz viena un tā paša grābekļa. Siltināšanā izmēģina visu moderno, īpaši minerālvates, īsti nezinot - nedz kādas vielas tās izdala dzīvojamā vidē (jebkurš sintētiskais siltumizolācijas materiāls ir piesātināts ar ķīmiju), nedz arī, kā šie materiāli kalpos mūsu klimatiskajos apstākļos.
Latvijā ir specifiski klimatiskie apstākļi, ļoti augsts mitrums. Daudzi, īpaši no ārzemēm ievestie siltumizolācijas materiāli, mūsu klimatiskajos apstākļos zaudē siltumizolācijas īpašības, respektīvi, kalpo ļoti īsu laiku. Šī iemesla dēļ, izvēloties mājai siltumizolācijas materiālu, ekobūvniecības eksperts iesaka padomāt – cik tas ir dabīgs, vai ir piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, vai Latvijā jau ir pieredze, izmantojot tieši šādu siltumizolācijas materiālu?
Dziļā senatnē Eiropā un arī Latvijā plaši pielietotie dabīgie siltumizolācijas materiāli, piemēram, lins, salmi, kaņepes u.c. Latvijā šobrīd vēl nav tik populāri. Taču siltumizolācijas materiāls - kokšķiedras plātnes ir pieejamas, kā arī ļoti praktiski un samērā vienkārši pielietojamas. Tās šobrīd siltināšanā ļoti daudz izmanto visā Eiropā, īpaši Vācijā.
Kokšķiedras plātnēm ir vairākas priekšrocības. Tas ir pilnībā dabīgs materiāls, to ražošanā netiek izmantota nekāda ķīmija, kā saistviela darbojas koksnē esošie sveķi. Tām ir lieliskas siltumizolācijas spējas, un, kā pierāda eksperiments - 1954. gadā būvētā māja, kokšķiedras plātnes ļoti ilgi un kvalitatīvi kalpo Latvijas klimatiskajos apstākļos.
Tāpat kokšķiedras plātņu siltinājums ļauj saglabāt telpās dabīgu mikroklimatu un teicamu gaisa kvalitāti, un tie ir ļoti svarīgi faktori, lai mājā mītošie cilvēki saglabātu labu veselību un pašsajūtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
