Septiņas viegli audzējamas, izturīgas un izskatīgas ziemcietes - ko stādīt un kā kopt?  (13)

Vidzemes stādaudzētavu stādu priekšrocība ir lielāka augu izturība ziemās. Ja stādi audzēti un norūdīti Vidzemes skarbākajā klimatā, ir lielāka garantija, ka tie labi jutīsies ne tikai Latvijas austrumos, bet arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs Igaunijā un Somijā. Ne velti igauņi un somi ir atzinuši Latvijā audzētus stādus par piemērotiem saviem dārziem, un ar katru gadu arvien vairāk un vairāk, pat veseliem autobusiem, ziemeļu kaimiņi ierodas stādu "medībās" Latvijas Stādu audzētāju biedrības organizētajās Stādu parādēs.

Vidzemes pusē Inciemā, netālu no Siguldas apkaimes augstākās vietas – Saules kalna, atrodas stādu audzētava "Baižas", kas specializējusies ziemciešu stādu audzēšanā. "Baižas" piedāvā ap 700 dažādu veidu un šķirņu ziemciešu, stādaudzētavai ir viena no lielākajām, tirdzniecībā piedāvātajām astilbju kolekcijām, par ko šovasar varēja pārliecināties LU Botāniskā dārza tradicionālajā "Puķu ballē", kā arī samērā plašs flokšu, hostu, graudzāļu un kapu augu piedāvājums. Lūdzām stādaudzētājus izveidot, viņuprāt, interesantāko ziemciešu topu.

Iespējams, ja šai puķei latviski būtu cits nosaukums, tā noteikti mūsu dārzos būtu sastopama daudz biežāk, un tās izmantošana neaprobežotos tikai ar stādījumiem uz kapu kopiņām.

Mazā kapmirte (Vinca minor) ir neliels, mūžzaļs, ilggadīgs augs, kura ložņājošie dzinumi ar spīdīgām ādainām lapiņām veido blīvu paklājveida klājienu. No maija līdz jūnijam kapmirte zied maziem, ziliem ziediņiem. Ziemcieti stāda pusēnā vai ēnainā vietā, taču tā aug arī saulē, turklāt labi pacieš sausumu. Visbiežāk to izmanto augnes nosegšanai zem lieliem kokaugiem, kā arī kapu stādījumos. Taču tā ir arī labs augsnes sedzējs nogāzēs, un iederēsies stādījumos ēku ēnas pusē. Kapmirti veiksmīgi var izmantot arī jumtu apzaļumošanai. Mūsdienās, kad ir pieejama šķirņu daudzveidība, kapmirte būtu pelnījusi biežāku izmantošanu dārza dekoratīvajos stādījumos, īpaši ņemot vērā to, ka tā neprasa pacietīgu kopšanu.

Šķirnes ar baltraibu, dzeltenraibu lapotni ir 'Argenteovariegata', 'Aureovariegata', 'Imagine. Arī kapmirtes ziedu krāsai iespējamas variācijas. 'Atropurpurea' zied lieliem, purpursarkaniem ziediem, 'Verino' - vīna sarkaniem, 'La Grave' ('Bowles') – violetiem ziediem, 'Colada' - ar baltiem ziediem, 'Hawaii' - bagātīgu zilu ziedu klājumu. Šķirnei 'Panta' ir puspildīti, spoži zili un lieli ziedi. Interesanti, ka daudzām jaunajām šķirnēm ziedi ir ne tikai stādiņu cerā, bet arī pa visu spoži lapoto dzinumu.

Salivena rudbekija (Rudbeckia fulgida var. sullivantii) 'Goldsturm' ir izpelnījusies vairākas nozīmīgas godalgas. ASV tā ir atzīta par gada ziemcieti, bet Lielbritānijas Karaliskā dārzu biedrība tai ir piešķīrusi Award of Garden Merit – atzinību, ko piesķir augiem, kuriem ir izcila dekoratīva vērtība, kuriem nav vajadzīgi īpaši augšanas apstākļi un speciāla aprūpe un kas nav uzņēmīgi pret slimībām un kaitēkļiem. Savvaļā rudbekijas aug mitrās plavās un skrajos mežos Zemeļamerikā, bet dārzos tās audzē kopš pagājušā gadsimta vidus. Salivena rudbekija ir ap 60 cm augsta ziemciete ar tumši zaļu lapojumu un mirdzoši dzelteniem ziediem ar tumšu vidiņu. Viegli kopjams augs, kam nepieciešama vidēji mitra, labi drenēta augsne. Stāda saulainā vietā, bet aug arī pusēnā. Iederēsies jauktos dekoratīvos stādījumos, robeždobēs. Lieliski izskatās kopā ar citām vasaras otrajā pusē ziedošajām puķēm – eihinācijām, lielziedu pīpenēm, ziemasterēm un citām. Salivāna rudbekija zied ilgi 7 – 8 nedēļas, sākot no vasaras vidus līdz pirmajām salnām. Interesanti izskatās arī auga sēklu pogaļas. Ziedi patīk tauriņiem un bitēm, tās bieži izmanto savvaļas ziedu pļavās un tauriņdārzos. Der arī grieztiem ziediem. Latviski pazīstama arī ar nosaukumu krāšņā rudbekija.

Niedru molīnija jeb pīpjuzāle (Molinia arundinacea) ir 60 centimetrus augsta pūderveida graudzāle, kas ziedēšanas laikā sasniedz līdz pat divu metru augstumu. Molīnija zied brūnganvioletām, skrajām ziedvārpām virs smaragzaļā lapojuma. Skaista, liela, izskatīga graudzāle, kuras ziemcietība ir pārbaudīta Vidzemes apstākļos. Tā zied no augusta līdz salnām. Neapgriezti ziedi dekoratīvi izskatās arī rudenī, bet lapojums šai sezonā iegūst zeltaini dzeltenu nokrāsu. Graudzāli stāda labi drenētās, mitrās augsnēs ar skābu vai neitrālu augnes reakciju. Molīnija neprasa īpašu kopšanu un aprūpi. Stādāma augu grupās, bet izskatās efektīgi arī soliterā.

Flokši ir stabila vērtība – tos atradīsiet gandrīz vai ikvienā Latvijas dārzā. Ieceļojuši pie mums no Ziemeļamerikas, tie dārzos aug jau kopš 19. gadsimta. Skarainie flokši (Phlox paniculata) zied krāšņi, vasaras otrajā pusē, smaržo reibinoši – ko gan vēl vairāk var vēlēties? Ja nu vienīgi kādu jaunu šķirni, ar kuru papildināt savu dārzu!

'Ferris Wheel' - viena no zemajām flokšu šķirnēm (līdz 60 cm), kas labi iederas robežstādījumos. Sārti rozā ziedi ar svītrotu apmali un sarkanu actiņu pašā centrā, kā arī savdabīgi 'uzrullētām' ziedlapiņām. Stāda labi drenētā, trūdvielām bagātā, neitrālā dārza augsnē, saulainā vietā vai daļējā pusēnā, vietā ar labu gaisa cirkulāciju. Šķirne ir ļoti pamanāma, izskatīga un smaržīga. Samērā izturīga pret miltrasu, kas ir viena no flokšu lielākajām problēmām. Noder arī grieztiem ziediem. Zied jūlijā – augustā. Veco ziedu izgriešana veicina ilgāku ziedēšanu. Piesaista tauriņus.

'Blue Paradise' (attēlā) ir viena no retajām zilajām flokšu šķirnēm, kas, kā jau tas mēdz būt ar zilas krāsas ziediem, mīl mainīties. Smaržīgo 'Blue Parradise' ziedu krāsa variē atkarībā no gaisa temperatūras un saules daudzuma: rītos – koši zila, ap pusdienas laiku, gaisam iesilstot, ziedi iegūst purpura violetu nokrāsu, bet vakara vēsumā atkal kļūst zili. Interesantu akcentu flokšiem piešķir to tumšie ziedkāti un sarkanbrūnais lapojums (pavasarī). Atšķirībā no citām zilās nokrāsas šķirnēm, 'Blue Paradise' ir samērā izturīgi pret miltrasu. Ziedēšanas laikā stāvie dzinumi sasniedz 75 centimetru augstumu. Flokši lieliski izskatās griezto ziedu pušķos, bet dārzā ir viens no tauriņu un kukaiņu intereses objektiem.

Kā jau rāda šķirnes nosaukums, 'Royal Standart' īsti karaliska hostu pārstāve, kas pazīstama arī ar otru nosaukumu 'Wayside Perfection'. Šī ir vidēji liela izmēra hostu šķirne ar ovālām, gaiši zaļām un nedaudz spīdīgām lapām, selekcionēta Amerikā. Augot, veido puduri, virs kura vasaras otrajā pusē (vēlāk nekā citām hostām) parādās ziedkopas. Ziedi balti, piltuvveida ar brīnišķīgu smaržu, kas kļūst izteiktāka vakara pusē. Šīs hostas trumpis ir tās baltie, graciozie, saldi smaržojošie ziedi, ko var izmantot arī griezto ziedu kompozīcijām. Arī tās zaļās, rievotās lapas labi izskatīsies ikvienā, ēnainā vietā izvietotā robeždobē. Ceļmallapu hosta (Hosta plantaginea) izskatīsies efektīgi arī līdzās citām, augstāk augošām ziemcietēm. Viegli audzējamas, stādāmas ēnainā vai daļēji ēnainā vietā. Vēsākā klimatā var stādīt arī saulē. Pilnā saulē lapas kļūst dzeltenīgas. 'Royal Standart' pacieš dažāda tipa augsni, taču priekšroka dodama mitrām, organiskām vielām bagātām augsnēm. Šī ir ideāla ziemciete, kas neslimo un nepiesaista kaitēkļus (izņemot gliemežus, jo 'Royal Standart' ir viena no gliemežu iecienītākajām hostu šķirnēm, un tas var radīt problēmas, ja hostas atstāj novārtā).

Rudens helēnijas (Helenium) ir vēl vienas no viegli audzējamām, izskatīgām, vasaras otrajā pusē un rudenī ziedošajām ziemcietēm. Skaistā, ilgi ziedošā šķirne 'Mardi Grass' veidota Lielbritānijā kā divu citu, neidentificētu šķirņu krustojums. Tā veido stāvu puduri ar nelielām, zaļām, olveida lapiņām. Margietiņām līdzīgie ziedi ir ar tumši brūnu vidiņu, tiem ir dzeltenas ziedlapiņas ar oranži sarkanu lāsojumu, kas vēlāk pārvēršas mālaini sarkanā krāsojumā. Helēnijas jāstāda vidēji mitrā, organiskām vielām bagātinātā augsnē. Šīs ziemcietes nepanes sausumu, bet pārlieku bagātīga mēslošana var veicināt pārāk garu un nestabilu dzinumu veidošanos. Lai augs būtu kuplāks, zemāks un labāk zarotos, maijā tam var izkniebt dzinumu galotnes. Helēnijām nav nopietnu kaitēkļu vai slimību. Puķes labi izskatās robeždobēs, kā arī lielās grupās soliterstādījumos vai gar ūdenstilpnēm.

Citviet tās sauc par rudens asterēm vai Mikeļdienas margrietiņām, pie mums mīļi – par miķelīšiem. Virsāju miķelītis (Aster amellus) 'Breslau' atšķirībā no Jaunanglijas (Aster novae – angliae) un Jaunbeļgijas ziemasterēm (Aster novi-belgii), kuras arī dēvē par miķelītēm, ir zemāks, turklāt cēlies tepat Eiropā, nevis nāk no Amerikā kā tā ārzemju "radinieces". Virsāju ziemasteres veido līdz pusmetram augstus, pudurveida cerus, to stumbri ir koksnaini un zaroti, bet lapas - tumši zaļas. Atšķirībā no citām ziemasterēm, miķelīši neveido audzes. Ziedi zili, sārti – violeti, līdzīgi margrietiņām ar koši dzeltenām putekšņlapām zieda centrā. Miķelīši zied ilgi - no vasaras beigām līdz vēlam rudenim, tiem neskādē arī pirmās rudens salnas.

Miķelīšus stāda labi drenētā, neitrālā augsnē, saulainā vietā. Augam nav īpašu slimību vai kaitēkļu, tas neslimo ar miltrasu un tam nav nepieciešama rūpīga kopšana. 'Breslau' ir "zemā" šķirne - cera augstums ir līdz 40 centimetriem, ziedi - violetzili jeb lavandas krāsā. Labi iederēsies puķu dobju apmalēs, augu grupu stādījumos. Der arī grieztajiem ziediem, vāzēs stāv ļoti ilgi, nezaudējot labo izskatu.

Sen jau pagājuši tie laiki, kad ziemcietes varēja stādīt divreiz gadā – pavasarī un vasaras otrajā pusē, kad tiek veikta daudzgadīgo ceru sadalīšana. Mūsdienās audzētāji ziemciešu jaunos stādus jau no pavairošanas brīža audzē podiņos, tam piemērotā substrātā. Augam paaugoties, tas tiek pārstādīts lielākā podā, bet, sasniedzot vajadzīgo briedumu, nonāk stādu laukumos vai tirdzniecības vietās, no kurienes tālāk aizceļo uz pircēja dārzu.

Šādi pavairotus augus var stādīt visā veģetācijas periodā – no sala līdz salam. Būtībā tā ir auga pārvietošana no poda uz pastāvīgo augšanas vietu. Auga sakņu sistēma ir kompakta, un augs ir viegli no poda izņemams un pārstādāms. Pārstādot podā audzētus augus jeb konteineraugus, auga sakņu sistēma tiek traumēta minimāli, augs neizjūt pārstādīšanas stresu un samērā ātri izveido jaunas saknītes savā jaunajā mājvietā. Galvenais - nodrošināt piemērotu augšanas vietu un mitrumu, lai augs varētu sekmīgi iesakņoties. Īpaši svarīga ir laistīšana vasarā, kad lietus līst mazāk, bet gaisa temperatūra ir augstāka un notiek straujāka mitruma iztvaikošana caur auga lapām.

Rudens ir nokrišņiem bagātāks, tādēļ lielākoties mitruma daudzums augsnē ir pietiekams. Tomēr paļauties uz to arī nevajadzētu, jo gadās arī sausāki rudeņi. Podiņos jeb konteineros audzētus augus dārzā droši drīkst stādīt līdz brīdim, kamēr zeme nav sasalusi. Līdz oktobra vidum iestādītie augi vēl paspēs vēl izveidot jaunās saknītes līdz veģetācijas perioda beigām, vēlāk iestādīto augu sakņu kamols pārziemos augsnē un, atsākoties veģetācijas sezonai, pavasarī iesakņosies jaunajā augšanas vietā.

Pērkot augus podiņos jeb konteineros, pārliecinieties, ka augs nav iekaltēts. Dažkārt (īpaši lielajās tirdzniecības vietās) gadās, ka augam nav nodrošināta pietiekama laistīšana, stāds var var būt neatgriezeniski cietis, un, lai arī jūs nodrošināsiet augam vajadzīgo aprūpi pēc iestādīšanas, tas var aiziet bojā, jo iepriekš ir nepareizi kopts.

Pārliecinieties, vai auga saknes ir piepildījušas podu. Dažkārt tirdzniecībā ir nevis podā audzēti, bet izrakti un pēc tam podā iestādīti augi ar traumētu sakņu sistēmu. Stādot tikko iepodotus augus, pastāv liela varbūtība, ka jaunajā vietā no pārdzīvotajām traumām un stresa augs var neiedzīvoties.

Pārbaudiet arī, vai augs nav pārāk ilgi bez pārstādīšanas turēts nepiemērotā podiņā. Ja podā ir tikai saknes, bet substrāta tikpat kā nemaz nav, ja jaunās saknes ir izlīdušas ne tikai pa poda apakšu, bet redzamas arī poda augšmalā un vecākas saknes podā ir izveidojušas neatšķetināmus vijumus, augs ir podā ir noturēts par ilgu. Stādot šādu augu, sakņu vijumus nāksies atšķetināt, līdz ar to traumējot arī auga saknes. Šādam augam jaunajā vietā iesakņoties būs grūtāk, un tas arī prasīs daudz vairāk laika.

Konteineraugu jāstāda dārzā pēc iespējas drīzāk, neiekaltējot to un neturpinot audzēt podā! Neradiet sev iepriekšminētās problēmas, izmantojiet konteinerstāda priekšrocības uzreiz!

Latvijā audzētus, daudzgadīgo puķu stādus podiņos plašā izvēlē var iegādāties Stādu audzētāju biedrības organizētajās Stādu parādēs. Liels sortiments un zemākas cenas kā pavasarī ir Rudens Stādu parādēs. 9. Rudens stādu parāde notiks šo sestdien 21. septembrī Bulduru dārzkopības vidusskolas parkā, Jūrmalā, Bulduros. Plašāka informācija www.staduparade.lv.