"Man, dzīvojot Vidzemes laukos, rūpīgi jāskatās uz ceļa malu, vai nav izripojis kāds skaists, apaļš un krāsains akmentiņš, ko kā dārgumu nesu uz mājām un pievienoju savu sameklēto atradumu kaudzītei. Vēlāk var izlemt, ko ar akmeņiem darīt – vai tāpat par tiem priecāties, vai izmēģināt kādu dekoratīvu paņēmienu, lai skaistā akmens forma un krāsa iegūtu jaunu pielietojumu. Akmeņus var gan aptamborēt, gan apzīmēt, gan dekupēt ar papīru vai audumu un mežģīnēm – darīt visu, kas patīk.
Darba gaita
Salasītie akmeņi pirms darba ir jānomazgā – vislabāk ar asu suku un mazgājamo līdzekli. Pēc nožūšanas tumšo toņu akmeņus var nokrāsot baltus, tad krāsa labāk uzklāsies un izcelsies, tumšais akmens tonis nespīdēs cauri. Akrila krāsa lielākoties ir matēta, ja gribas, lai krāsa spīdētu, jāiegādājas krāsa ar lakas efektu. Tāda nopērkama mākslinieku un hobiju veikalos. Lakot akmeņus ar laku skaitās slikts tonis, to darīja senāk, kad bija pieejama tikai guaša krāsa, kas bija nenoturīga, mazgājās nost un smērējās.
Bērnu priekam
Akmeņu dekoratīvā pārveidošanā aktīvi piedalās arī bērni. Maziem bērniem ļoti patīk apgleznot apaļos un plakanos akmeņus, jo rezultāts ir ātrs, košs un pārsteidzošs. Bērni savos gleznojumos izmanto spilgtas krāsas, veido lielus zīmējumus un krāsu laukumus. Strādājot kopā ar mazo, mamma var palīdzēt savam bērnam, uz akmeņa uzzīmējot zīmējuma kontūru, pēc tam mazais kontūru izkrāso, veidojot vienkāršu zīmējumu – puķes, dzīvniekus, saulītes, tauriņus, mākoņus utt. Vislabāk strādāt ar akrila krāsām, krāsa ir spilgtos toņos, ātri žūst, pēc
nožūšanas nesmērējas.
Lielajiem māksliniekiem
Lielākiem cilvēkiem uz akmeņu virsmas savukārt patīk izveidot sīkus, gleznus rakstus, burtu kompozīcijas ar novēlējumiem, eksotiskus putnus un ziedus. Ja nejūties spēcīgs zīmējumā, ar ģeometriskiem rakstiem, punktiņiem un svītriņām, aplīšiem un kvadrātiņiem tik un tā var veidot interesantas kompozīcijas, nerunājot nemaz par krāsu salikumiem – var veidot gan stingri balti melnus, gan pasteļtoņu rakstus.