Kā sagatavot dārzu ziemai?  (7)

Ja to visu laicīgi un pilnvērtīgi neizdara, tad nākamajā sezonā var rasties daudz nepatīkamu problēmu un izdevumu saistībā ar dažādu kaitēkļu savairošanos, stādu sabojāšanos un jauna dārza inventāra iegādi.

Sagatavošanas process pēc savas būtības nav sarežģīts, bet gana laikietilpīgs, raksta būvniecības portāls "abc.lv". Lūk, apkopojums ar rudenī veicamajiem dārzā darbiem!

Vēl pirms salnām vajadzētu izrakt sīpolaugus, kuri nevar ziemā atrasties augsnē, piemēram, kannas, gladiolas, dālijas utt. Pirms novietot sīpoliņus (gumus) pagrabā vai citā vēsā vietā, kur tos vajadzēs paglabāt līdz pat pavasarim, tos vajag kārtīgi notīrīt no augsnes, kā arī nomazgāt kālija permanganāta šķīdumā (1g uz 1l ūdens) un kārtīgi nosusināt. Pēc šīs procedūras sīpolus atstāj vēsā vietā pārziemot.

Nākamais solis - pievērsties daudzgadīgiem augiem, kuri uz ziemas periodu paliek augsnē. Piemēram, peonijas jāattīra no nokaltušiem kātiem un jāapgriež apmēram 10 centimetru augstumā virs augsnes, tad jāpārklāj ar egļu zariem un augu paliekām. Tāpat apklāj arī rozes. Pēc tam, kad gaisa temperatūra ir pazeminājusies zem 5oC, tējas un krūmu rozes apgriež 0,3 – 0,4 metru augstumā no zemes, apber ar zemi, pa virsu klājot nokritušās koku lapas un egļu zarus.

Rudens ir laiks, kad jāstāda daudzi sīpolaugi, piemēram, tulpes, hiacintes, narcises utt. Šo augu sīpoliņus obligāti jāmulčē ar vismaz 10 centimetrus biezu augu komposta kārtu. Tāpat rudenī var iesēt, piemēram, zvaniņus, lupīnas, kliņģerītes, delfīnijas. Pirms to darīt, sagaidiet, kad gaisa temperatūra noslīdēs stabili zem 5^oC.

Zālājs jāatīra no nodzeltējušās un bojātās zāles, kā arī no koku lapām. Tad zāli nopļauj iespējami īsāku un pārber ar kūdru vai tīrām upes smiltīm, kurās ir daudz augiem nepieciešamās minerālvielas.

Visus krūmājus, arī avenājus un jāņogulājus, attīra no nokaltušiem un bojātiem zariem. Augsni ap krūmiem uzrok un pievieno tai kūtsmēslus. Lai sniega smagums zarus nesalauztu un nesabojātu, tos sasaitē kopā. Savukārt, lai ar garantiju pasargātu no sala avenājus un kazenājus, tos vajag uzmanīgi pieliekt pie zemes un pārklāt ar zariem, lapām vai citiem materiāliem.

Arī kokiem jāapgriež nokaltušie un bojātie zari, jāattīra stumbrs no ēdēm, sakaltušās mizas un ķērpjiem, kur parasti mēdz ieperināties dažādi kaitēkļi. Augsni ap kokiem uzrok, zemē iestrādā kompostu, superfosfātu (30g uz 1 m²). Koku stumbrus balsina ar kaļķi, bet jaunu kociņu stumbrus, lai aizsargātu no grauzējiem, obligāti jāpārtin ar kartonu vai ruberoīdu vismaz 0,5-0,6 metru augstumā no zemes. Lai aizsargātu kokus no dažādām sēnīšu slimībām, kad kokiem nokritušas visas lapas, var veikt koku profilaktīvo apstrādi ar karbamīdu (0.5 kg uz 10 l ūdens).

Strūklaku sagatavot pārziemošanai nebūt nav sarežģīti. Strūklaka jāatslēdz no ūdensapgādes, no caurulēm jāizlaiž viss ūdens un jāuzliek noslēgus, kā arī jāiztīra ūdens tilpne no netīrumiem, kas sakrājušies un jāpārklāj tā ar apvalku. Ja nepieciešams var veikt arī sīkos remontdarbus, sīko plaisu aizmūrēšanu, flīžu nomaiņu u.tml.

Atšķirībā no strūklakas sagatavošanas ziemai, dīķa sagatavošana pārziemošanai ir pietiekoši sarežģīts process, kuru var sadalīt vairākos etapos. Pirmajā etapā seko gaisa temperatūras izmaiņām, tiklīdz tā noslīd līdz +5^oC, iesūknēšanas sistēmu atslēdz, atvieno no filtriem, pašus filtrus izskalo ar sālsūdeni un nosusina, iepako un noliek glabāties līdz pavasarim. Sūkņus labāk uzglabāt sausā telpā, ievietojot tos spainī ar ūdeni. Aparatūru, kas ir aizsargāta no sala iedarbības var atstāt dīķī līdz pavasarim. Šļūtenes, uzmavas, ūdens izgaismotājus un citu papildus tehniku, novāc, nomazgā un noliek glabāties līdz pavasarim.

Nākamais dīķa sagatavošanas etaps atkarīgs no dīķa lieluma un tā, vai ūdens tilpne ziemā aizsalst vai nē. No dīķa jāizņem konteineri ar ūdens augiem, jānoķer zivis un jānovieto telpā pārziemošanai. Cauruļvadus jāizpūš un jāuzliek noslēgus.

Stiprā salā veido āliņģus un atsūknē daļu ūdens, lai zem ledus veidotos gaisa starpslānis. Tas neļaus dīķim izsalt pilnībā.

Ja augi ir ziemcietīgi, piemēram, meldrāji, niedres u.tml., tos var atstāt dīķī arī ziemā. Tiesa, vēl rudenī meldrus un niedres apgriež līdz ūdens līmenim. Augus, kurus izņem no dīķa jānovieto tumšā, mitrā telpā, piemēram, pagrabā. Drošībai var nogriezt dažus pasakņus no ūdensaugiem un ienest dzīvojamā istabā.

Labāk, protams, ja zivis pārlaidīs ziemu dabīgā vidē. Tas ir iespējams tikai dziļā ūdenstilpnē, kura ir vismaz pusotru metru dziļa, un, izmantojot speciālas tehniskas ierīces – aeratoru, ūdens uzsildīšanas ierīces vai pretledus kompresoru, kas uzstādīts uz mājas terases. Tāpat dīķī var ievietot lukturi un, ja tas būs pastāvīgi ieslēgts, tad ūdens nesasals. Ja dīķis ir seklāks par pusotru metru, zivis ir jāizķer un jāievieto tās mucā ar ūdeni vai akvārijā un jānovietā siltā telpā.

No laistīšanas sistēmām izlaiž ūdeni. Demontē tās laistīšanas ierīces, kuras atrodas virs zemes, un kopā ar šļūtenēm novieto labi vēdināmā, sausā telpā - vislabāk ar siltu gaisa temperatūru. Visus metāliskos instrumentus vajadzētu notīrīt un iesmērēt ar mašīneļļu vai smērvielu. No mucām un citām tilpnēm izlej ūdeni, no kastēm izber visu nevajadzīgo un novieto zem nojumes.