Laba kode ir beigta kode jeb Vērtīgi padomi cīņai ar negausīgo lidoni  (68)

Kodes lielākoties uzturas cilvēku tuvumā un, ja reiz parādījušās kādā mājoklī, tas ir uz ilgu laiku. Ko darīt un kā apkarot šos nepatīkamos kaitēkļus?

Eksistē desmitiem dažādas kodes, no kurām lielākā daļa uzturas cilvēku tuvumā un savu neilgo dzīvi pavada radot pēcnācējus. Vienkārši runājot, kodes atšķir pēc to barošanās tipa, mājās varam sastapt miltu kodes, vilnas kodes, mēbeļu kodes, paklāju kodes (arī - ādas kodes), kāpostu kodes u.t.t.

Ja pamanāt, ka mājās lidinās kode, to, protams, var noķert, turklāt itin viegli, tomēr nevajadzētu sapriecāties, jo tā nav uzvara! Vairumā gadījumu gaisā lidinās tikai bezrūpīgie un nekaitīgie kožu tēviņi, mātītes slapstās pa stūriem un dara melno darbiņu - dēj baltas, iegarenas oliņas, kā likums, vairākas vienuviet.

Svarīgi saprast, ka, cīnoties ar kodēm, galvenais uzdevums - atrast perēkli ar oliņām un kāpuriem, kas ir galvenie pārtikas produktu un apģērbu postītāji.

Nelielais tauriņš pārtikas svilnis, ko bieži sauc par pārtikas kodi, spēj nodarīt lielu kaitējumu uzkrātajiem pārtikas produktiem. Pārtikas svilnis spējīgs izdzīvot tikai cilvēka tuvumā, dabā tas nav sastopams.

Pārtikas kode pārtiek no visām augu izcelsmes barības vielām, kas ir sastopamas viņas ceļā - graudi, milti, cukurs, pārslas, makaroni, sēklas, šokolāde, tēja, kafija, maize, rīsi, žāvēti augļi, garšvielas un daudzi citi virtuvē sastopamie gardumi. Šī kaitēkļa labākie draugi ir tumsa, mitrums un sasmacis gaiss. Attiecīgi, lielākie ienaidnieki - sausa vide, blīvi noslēgti trauki un polietilēna neesamība. Plāno celofānu, kādā tiek iepakoti pārtikas produkti, kodes ātri vien caurgrauž, tādēļ grūbas, rīsus un citus birstošos pārtikas produktus jāglabā plastikāta, stikla, keramikas vai metāla kārbās ar blīvi noslēdzamu vāku.

Mājās pārtikas kodes lielākoties nokļūst tieši no veikala plauktiem. Mazos veikaliņos, kur produktu apgrozība nav tik liela, nereti gadās nopirkt produktus, kuros jau pamanāmi svilņa kāpura nedarbi, staipekņi un kunkulīši. Šī parādība izskaidrojama gan ar produktu ražošanas ciklu, gan ar uzglabāšanu. Ja kādā no posmiem produktiem ir bijusi saskarsme ar pārtikas kodi, vai tas par savu mājvietu izvēlējies produktu noliktavu, iespējamība, ka tajos nav iedētas pārtikas svilņa olas, ir ļoti maza.

Galvenā pazīmes, kas liecina par pārtikas kodes kāpuru klātesamību, ir salipuši putraimi un staipekņi, raksta "Sievietespasaule.lv". Staipekņi izdalās no siekalu dziedzeriem; kāpuram ēdot, un, lai kur kāpurs dotos, velkas viņam līdzi.

Vēlāk, kad kāpurs ir gana barojies un attīstījies, viņš pamet vietu, kur līdz šim mitis un veido kokonu. Tādēļ kokonu bieži vien var redzēt virtuves skapīša stūrī vai kur citur. Kokons veidojas no tiem pašiem staipekņiem, kas izdalās siekalu dziedzeru darbības rezultātā. Pēc zināma laika no kokona izlido tauriņš, kurš rada jaunas oliņas. Vairošanās iespējama tikai tad, ja tauriņu mātīte ir sapārojusies ar tēviņu un tikušas apaugļotas olas. Vairošanās un kāpuru attīstības procesa ilgums ir atkarīgs no apkārtējās temperatūras. Jo zemāka temperatūra, jo lēnāk notiek vairošanās procesi.

Ja miltos vai graudos ieviesušās pārtikas kodes, vienkāršākais un drošākais, ko varat darīt - izmest šos produktus. Šis ir gandrīz 100% drošs veids, kā iznīcināt pārtikas sviļņu perēkli. Ja kādu apsvērumu dēļ nevēlaties izmest pārtiku, var mēģināt to izsaldēt vai sakarsēt cepeškrāsnī - 20 minūtes 60^oC temperatūrā. Šim mērķim var izmantot arī mikroviļņu krāsni. Uz jautājumu, ko iesākt ar ceptajām kožu oliņām un kāpuriem, gan katram pašam jāatrod sava atbilde.

Jebkurā gadījumā - pārtikas krājumu plauktu, kurā atklātas kodes, jāizmazgā ar ziepjūdeni, visus stūrus un spraugas izslaukot ar etiķī samērcētu sūkli vai otiņu. Reizēm cīņai ar kodēm iesaka pārtikas krājumu plauktā glabāt arī ķiploku daiviņas vai tabaku, bet šīm tautas metodēm nav īsti praktiska seguma.

Drēbju kodes vairojas visu gadu, tās var iztikt bez ēšanas līdz pat 30 dienu garumā, un lieliski jūtas gaisa temperatūrā no 0 līdz 35 grādiem pēc Celsija skalas.

Šie tauriņi nesmādē arī plānus sintētiskos audumus un materiālus, tādēļ, iepakojot kažoku vai vilnas izstrādājumus plēvē, labāk izvēlēties biezāku materiālu.

Kodes savu "našķošanos" ar apģērbu un apaviem sāk no traipiem, tādēļ, ja nevēlaties, lai jūsu kleitas, džemperus un bikses nesagrauztu negausīgais tauriņš, nelieciet skapī netīru, sasvīdušu apģērbu un neatlieciet uz vēlāku laiku drēbju tīrīšanu. Drēbju kožu kāpuri necieš aukstumu, spilgtu gaismu un vēju, tādēļ drošs veids profilaktiskai cīņai ar kodēm - stiprā salā izkārt kažokus uz balkona uz pāris dienām un ļaut tiem izsalt. Tāpat der laiku pa laikam izvēdināt skapi, bet drēbes kārtīgi izpurināt, nokratot iespējamās kožu oliņas.

Bīstamākās no drēbju kodēm ir tās, kas pārtiek no ādas apģērba un apaviem, izpētījuši "Delfi.ru". Vienīgais drošais veids, kā ar šiem kukaiņiem cīnīties - apstrādāt drēbes ar spēcīgu ķīmiju. Ja nevēlaties paši "ķēpāties" ar šiem līdzekļiem, aiznesiet apģērbu uz ķīmisko tīrītavu.

Pārsteidzoši, bet fakts - agrāk tik bieži izmantotais naftalīns nepalīdz. Pareizāk sakot, tas palīdz "neitralizēt" pieaugušās kodes, t.i., neļauj tām saost viņu iecienīto pārtiku, taču šis līdzeklis ir bezspēcīgs pret kāpuriem. Lai šis "ierocis" būtu efektīvs, tas jāizmanto visu gadu, bet tā ir ļoti slikta ideja, jo naftalīns ir ārkārtīgi kaitīga viela, ar to ir viegli saindēties, pietiek vien ieelpot tā izgarojumus (piemēram, pārcilājot drēbes). Simptomi: no sliktas dūšas un vemšanas līdz galvassāpēm, krampjiem, caurejai. Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka naftalīns palielina dažādu ļaundabīgu audzēju veidošanās risku. Naftalīns uzkrājas taukaudos un, cilvēkam strauji samazinot svaru, koncentrētā veidā var iekļūt organismā.

100% iedarbīgs līdzeklis ir dažādi ķīmiskie līdzekļi un indes, kas iedarbojas gan uz pieaugušiem kukaiņiem, gan uz oliņām, turklāt jaunākie līdzekļi lielākoties ir bez specifiska aromāta. Tomēr ķīmija ir un paliek ķīmija - to labāk turēt tālāk no bērniem un censties izmantot pēc iespējas mazāk, koncentrējoties uz profilaksi, ne seku likvidēšanu.

Ķīmiskā rūpniecība ir samērā nesena, savukārt kodes bijušas mūžīgi. Kā ar tām cīnījās agrāk? Tiek uzskatīts, ka šiem kukaiņiem nepatīk ķiploki, lavandas un skuju ēteriskās eļļas. Ja pašiem nav pretenziju pret lavandas aromātu, kādēļ gan neievietot plauktā maisiņu ar kaltētu lavandu?

Kodēm nepatīk piparu, citrusu, tabakas un zemeņu smarža. Kukaiņus aizbiedēt palīdz arī šķietami nekaitīgās ģerānijas. Tiesa, lai pilnībā izmantotu ģerāniju "spēku", nepietiek, ka tā aug uz palodzes, laiku pa laikam jānoplūc kāda lapa un jāievieto tā skapī, ik pēc pāris mēnešiem nomainot sakaltušo lapu pret svaigu.

Ņem vērā - neviena tautas metode neapkaro jau izdētās kožu oliņas, Tādēļ, ja mājās parādījušās kodes, nav jēgas piepildīt skapi ar ģerāniju lapām, ķiplokiem un lavandas maisiņiem. Katrā ziņā, ja jums nav iebildumu pret to, ka kožu kāpuri sarīkos īstas dzīres drēbju skapī pirms pārvērsties par kožu tauriņiem, lai pēc tam pamestu mājas uz visiem laikiem. Tad, protams, var arī pagaidīt.