Ciemos mājās Lībagos, kur audzē vīngliemežus un darina ābolu vīnu  (15)

Ābolu raža jau ir novākta un novietota augļu glabātavā, bet ābeles vēl rotājas ar sārtajām un dzeltenajām lapām.

Vēsajā dārzā – 17 ābolu šķirņu

Šo zemes gabalu Talsu pievārtē, kas kopā ar mežu ir 24 hektārus liels, Breša laikos par sertifikātiem iegādājās Egitas vecāki. Tolaik te bija kādreizējā kolhoza nostūris un neviens cits par šo zemes gabalu interesi neizrādīja. Egitas vecākiem Ausmai un Kārlim iepatikās apkārtne un viņi itin viegli tika pie noskatītās zemes. Pirmais ābeļdārzs tika izveidots 1998. gadā, bet otrs – 2001. gadā. Vienā aug 1200 ābeles, otrā – 700 augļu koki. Šķirnes lielākoties uzpotētas uz puspunduru ābeļu potcelmiem.

– Vecajā dārzā nobriest septiņpadsmit ābolu šķirnes, taču tas ir par daudz, vieglāk, ja ir divas vai trīs šķirnes, kas vienlaikus nogatavojas. Jaunajā ābeļdārzā valda pircēju iecienītā deserta ābolu šķirne 'Auksis'. Savulaik maniem vecākiem bija arī lopu audzēšanas ēra. Taču mums pret viņiem radās tāda pilsētnieciska attieksme. Baro lopiņus, audzē, bet, kad jāved uz kautuvi, birst asaras. Tāpēc mamma un tētis izdomāja, ka vieglāk būs iekopt augļu dārzu. 

Mums tagad ir iecere, ka pēc gadiem saimniecības pakalnos ganīsies aitu bariņš, kas rūpēsies par zāles "pļaušanu" un pie viena būs arī gaļa šašlikam, ar ko rudenī pacienāt ābolu novākšanas talciniekus. Taču es jau tagad domāju, kā varēšu ēst savu jēriņu vai aitiņu. Sandis gan saka – nevajag pret lopiņu izturēties personiski, bet nezinu, vai man tas izdosies, – spriež Egita.

Ābolu čipši – garšīgs un veselīgs našķis

Saimnieki spriež, ka nākotnē vajadzētu vēl plašāk attīstīt ābolu pārstrādi. Patlaban viņi papildus ābolu tirdzniecībai nodarbojas ar sulu un ābolu čipsu ražošanu.

– Esam sapratuši, ka lietderīgāk ābolu sulu pildīt nevis trīslitru burkās, bet gan pakās, kurām ir izlejamais krāniņš. Trīslitru burka jāizdzer īsā laikā un tā jāglabā ledusskapī, bet sulas paku var turēt virtuvē uz galda un arī mazs bērns to var sev mierīgi ieliet glāzē, – spriež Sandis.

Savukārt es prātoju, cik lieliski būtu, ja bērni no neveselīgajiem, eļļainajiem un sāļajiem kartupeļu vai kukurūzas čipsiem pārietu uz ābolu čipsiem. "Kurzemnieku" ražotie ābolu čipši ir filigrāni plāni sagriezti, saldi un garšīgi. Tas viss ir roku darbs.

– Kad šos čipsus piedāvājam tirdziņos, kādam liekas, ka tie ir dārgi, bet citi pircēji brīnās – kas to visu lērumu var nomizot un sagriezt. Tā jau ir, ka labas lietas nesanāk lētas. Čipsu gatavošanai izmantojam augļus, ko nevaram pārdot kā deserta ābolus, jo tiem ir kāda skrambiņa, – skaidro Egita.

Mājas patrepē stāv sarindoti pāris stikla baloni ar rūgstošu vīnu. Sandis teic, ka tie ir viņa eksperimenti vīna darināšanā. Vairākiem no tiem pievienoti arī mežāboli un meža bumbieri.

Sandis raizējas, ka drīz Latvijā sāks pietrūkt mežābolu, kas vīnam piešķir skābumu un palīdz labāk nodzidrināties. Toties Egita eksperimentē ar ievārījumiem. Jaunākais atklājums ir no dažādām ogām gatavotais sāļais ievārījums, kas labi noder pie cepešiem.

Vīngliemežus pieskata elektriskais gans

Sandis atbalsta kooperēšanos, jo viens pats nevar būt cīnītājs. Lai "Kurzemnieku" viesiem būtu vairāk ko redzēt, saimnieki piedāvā arī apraudzīt vīngliemežu audzētavu. Tie atrodas speciāli izveidotajā novietnē, kurai apkārt apjozts elektriskais gans. Sandis gan teic, ka uzņēmīgākie gliemeži tomēr pamanās aizmukt. Patlaban viņi jau devušies ziemas guļā. Vīngliemeži uz ziemu mēdzot ierakties 20 centimetrus zemē. Tad viņi arī vairs nav jābaro.

"Kurzemnieku" saimniecības gleznainajā apkārtnē, kur atrodas gan Sirds ezers, gan dīķi, iekārtotas arī telšu vietas ceļotājiem. Īpaši tās iecienījuši Eiropas zaļie tūristi. Vasarā ar velosipēdu ieradies kāds tūrists no Šveices, vēl pēc brīža atbraukuši divi citi velosipēdisti no Šveices, un viņiem izvērties jauks vakariņš.