Kādas ir pirmās asociācijas, kas pārņem, izdzirdot vārdu kadiķis? Aizveram acis un iedomājamies – klajākas meža vietas ar sīkiem krūmiņiem, kuriem ir asas adatas un īpatnēja, ēteriska smarža, kas piepilda degunu, pietuvinot tam nolauztu zariņu vai saberžot smalkās adatiņas.
Zili melnas odziņas, sviesta nazīši un karotītes no kadiķa koka ar to pašu, nesajaucamo smaržu, kas neizgaro pat pēc vairāku gadu lietošanas. Ausīs vēl skan vecmāmiņas balss, ka kadiķis jau mīl tikai ļoti tīru gaisu un pilsētā to nesastapt. Jā, kā gan tagad tas ir mainījies! Kopš kadiķi no savvaļas ievilināja dārzā, to vairs neatpazīt!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
