Dārzs dzīvoklī, turklāt ziemā? Kādēļ gan ne!  (5)

Kur veidot savu dārzu pilsētas vidē?

Visvienkāršāk savu pilsētas dārzu ir veidot tiem, kam ir terases, balkoni vai lodžijas. Arvien populārāki kļūst arī tā dēvētie jumta dārzi. Atkarībā no to platības, iespējams audzēt gan nelielus augus, gan pat kokus un augļukokus. Svarīgākais ir izvērtēt, cik daudz gaismas augiem būs pieejama un attiecīgi izvēlēties piemērotākos augus. Rīgā ir daudz skaisti apzaļumotu terašu un balkonu, kur aug gan koki, gan krāšņumaugi, gan arī virtuvē noderīgi gardumi. Optimālu apstākļu gadījumā uz balkona vai terases iespējams izaudzēt pat kāpostus. Protams, jāatceras, ka augi regulāri jālaista, jāmēslo un arī jāravē, jo podos labprāt aug arī nezāles.

Nav balkona vai terases! Un ko darīt ziemā?

Ja nav balkona vai terases, vai arī tie ir nepiemēroti pilsētas dārza veidošanai, labs risinājums ir savu "mazdārziņu" veidot uz palodzes vai tieši virtuvē, audzējot kāroto podiņos. Visvienkāršāk būtu sākt ar garšaugiem, kas ir salīdzinoši viegli kopjami. Šādā gadījumā jāpievērš uzmanība, lai vietā, kur atradīsies garšaugi, būtu pietiekami gaišs un nebūtu caurvēja. Turklāt lielākajai daļai garšaugu nepatīk tieši saules stari.

Ko audzēt?

Visbiežāk mājas apstākļos cilvēki izvēlas audzēt baziliku, rozmarīnu, majorānu, koriandru, timiānu, pētersīļus, estragonu, kerveli, dilles, salviju, piparmētru u.t.t.. Tomēr atsevišķos mājokļos uz palodzes mēdz augt arī sīpoli, maurloki, selerijas, tomāti un citi jau sarežģītāk kopjami augi.

Visilgāk – līdz pat mēnesim – dīgst rozmarīns un timiāns, savukārt līdz pat 18 dienām no augstākminētajiem augiem dīgst koriandra, pētersīļu un diļļu sēklas, tāpēc ar šiem augiem esiet pacietīgi. Aptuveni pēc 8 dienām no sēklas izdīgs baziliks.

Vienā podiņā iespējams kombinēt vairākus garšaugus, tomēr tad jāņem vērā augu īpatnības, piemēram, zemu augošus augus, kā timiāns, nevar audzēt vienā podā ar gariem augiem, piemēram, rozmarīnu, jo garākie augi nomāks un neļaus pilnvērtīgi augt zemu augošajiem augiem. Vislabāk, ja platība atļauj, katru garšaugu audzēt savā podiņā. Tad arī šo augu garšas savstarpēji nesajauksies, jo, piemēram, piparmētra mēdz "piesavināties" kaimiņu augu garšas, savukārt, ja tā augs vienatnē, piparmētras garša būs piesātinātāka.

Kā audzēt?

Vairākums garšaugu labi jutīsies gaišā vietā, uzturvielām bagātā un mitrā augsnē. Tas nozīmē, ka podiņos augošajiem augiem regulāri būtu jānodrošina ne tikai ūdens, bet arī mēslojums. Turklāt audzēšanai jāizvēlas kvalitatīva augsne, jo sliktā augsnē garšaugi var neaugt.

Pastāvīga mitruma uzturēšana nereti ir lielākais izaicinājums, jo īpaši apkures sezonā, kad gaiss telpās nereti kļūst samērā sauss. Parasti podos augošos telpaugus laista no virspuses, kas nav labākais risinājums auga saknēm. To var apiet dažādos veidos, piemēram, "Fiskars" izstrādājis īpašu garšaugu podiņu, kas nodrošina auga apgādi ar ūdeni no apakšas. Šāds risinājums ir ļoti noderīgs augiem, kam nepatīk pārlieku cītīga laistīšana, nodrošinot, ka auga saknes būs stipras un tas labi augs. Poda apakšā izveidotais ūdens rezervuārs ļauj nedomāt par nemitīgu garšauga laistīšanu, turklāt ūdens iztvaikošana no augsnes notiek kontrolējamā daudzumā.

Noslēgumā vēl jāpiebilst, ka nav nekā patīkamāka ziemas sezonā, kā ieiet savā virtuvē, kur skaisti zaļo garšaugi, atgādinot par vasaras skaistumu. Turklāt paša gatavots ēdiens ar svaigiem garšaugiem būs gan gards, gan arī ļoti vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots.