Ar gaismas dizainu modes māksliniece, grāmatu grafiķe, mākslas pedagoģe Ērika Māldere un metālmākslinieks, interjera dizainers Aigars Lenkēvičs nodarbojas tieši tikpat ilgi, cik abi ir kopā, vēsta žurnāls "Praktiskais Latvietis".
Duets dzīvē un radošajā darbā
Pirms piecpadsmit gadiem izdarītā izvēle būtiski mainīja ne vien personisko, bet arī radošo dzīvi: Latvijas mākslā (vienlaikus uzņēmējdarbībā) izveidojās jauns duets. Sākotnēji bijuši brīvmākslinieki, tad individuālā darba veicēji, bet nu jau vairākus gadus viņiem ir SIA "Lampu dizaina darbnīca". Līdz lampu dizainam, kurā abi var likt lietā visas savas līdzšinējās prasmes un fantāziju, kā arī mācīties ko jaunu, atvedusi nejaušība, un tai ir zināms efekts.
Reizēm idejas tiltu uzbūvē kopā ar pasūtītāju, reizēm ar interjeristu. Dažreiz nonāk pie risinājuma, dažreiz arī nenonāk. Piemēram, ja pasūtītājs, padzirdis, ka darbnīcā lampas izgatavo no papīra, iedomājas, ka tas būs ļoti lēti, bet izrādās – ne pārāk…
Protams, pēc individuāla pasūtījuma veidotas lampas ir dārgākas nekā masveidā ražotās. Tās nav salīdzināmas ar šur tur redzētajiem lētajiem, pavirši izgatavotajiem ķīniešu bumbuļiem, kas atceļojuši no austrumu puses. Katrs Ērikas un Aigara darinājums ir skaists un unikāls profesionālu mākslinieku rokudarbs – tapis Latvijā, no dabiskiem izejmateriāliem. Lai radītu, piemēram, sarkano rozi "Mīlavīla", ko droši vien daudzi Latvijā pazīst no populārā TV seriāla "UgunsGrēks" kadriem, nepieciešams pulka izdomas, darba, pacietības un laika.
Papīrs ar pieneņu un ugunspuķu pūkām
Abi mākslinieki ir vienisprātis, ka Latvijā papīra iespējas novērtē pārāk zemu. Kā gaismas objekta pamatmateriāls tas vienmērīgi izkliedē gaismu, radot telpā patīkamu, mājīgu gaisotni un neļaujot spuldzei apžilbināt acis. Viņu izstrādājumiem izmantotais papīrs tapis pašu darbnīcā.
Katram skolniekam zināms, ka papīra izgatavošanai izmanto kokšķiedru vai otrreizējās izejvielas – makulatūru. Agrāk bijušas papīra dzirnavas, kur samaltas linu un kokvilnas lupatas, no kurām tad veidota papīra masa. Mājas apstākļos no lupatām papīru nesaražosi… Tomēr papīra liešana nemaz neesot tik sarežģīta, to varot izdarīt jebkurš. Tikai vajadzīgs laiks, pacietība un dažas lietas, piemēram, īpašs siets un parastais blenderis. Ja vēlaties pamēģināt, sameklējiet žurnāla "Praktiskie Rokdarbi" šā gada marta numuru!
Ērika stāsta un rāda, ko var pievienot papīra masai, lai iegūtu attiecīgu faktūru vai krāsu toni: pieneņu un ugunspuķu pūkas, dadžus, graudzāļu sēklas, lapseņu pūžņa atliekas… Galu galā pirmais papīra ražošanas tehnoloģijas patents pieder lapsenēm, kuras, pārstrādā koku un augu šķiedras, lai radītu smalku, papīra masai līdzīgu materiālu savu pūžņu būvēšanai.
Lampu darbnīcā izmanto oriģinālu, autortehnikā apstrādātu šķiedru materiālu – papīru ar zīda stiebriem. Pašdarinātajam papīram ir atšķirīga faktūra – gluds, mazliet, vidēji un pat stipri grubuļains. Kā var panākt šādu efektu? Mākslinieki sasmaidās – esot pat katram savs papīra izgatavošanas tehnoloģijas noslēpums, bet visus meistarstiķus atklāt viņi nemaz negrasās. Arī ķīnieši savu papīra izgatavošanas recepti rūpīgi slēpa vairākus gadu simteņus!
Aigars nesen pamēģinājis darināt papīru no rudzu zelmeņa. Un tad nav jābrīnās, ka šāds papīrs šķiet dzīvs – smaržo it kā pēc vasaras, it kā pēc siena… – Interesanta noņemšanās. Tās ir mūsu tehnoloģiskās izpriecas jeb eksperimenti, – saka Ērika. Pēdējā laikā viņa aizrāvusies tieši ar dabas krāsvielu izmantošanu un eksperimentē ar tām, krāsojot savu papīru. Piemēram, pieneņpūkas papīram dodot interesantu iedzeltenu toni. Kā parasti, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, jo arī mūsu senči kā krāsvielas lietojuši sīpolu mizas, ķērpjus, vībotnes, madaras, pat čiekurus un ko tik vēl!
Noskaņu un sajūtu nozare
Lai gan darbnīcas galvenais virziens ir jaunu gaismas objektu izgatavošana, tās saimnieki piedāvā iespēju lampas arī restaurēt, piemēram, XX gadsimta 30. gadu gaismekļus, kuriem bija raksturīgi auduma abažūri. Te lieti noder Ērikas māka šūt. Un vēl citas prasmes, piemēram, modē nākusī filcēšana. Dažkārt pieprasot arī gaismas ķermeņus ar filcētu abažūru, un Ērika rāda vēl kādu oriģinālu veikumu – balta filcēta vilnas auduma paraugu ar interesantām puķēm. Tas veidots ar speciālu filcējamo mašīnu, kurai liek tik daudz adatu, cik vajag.
Ērikas un Aigara veidotajiem gaismas ķermeņiem ir arī nosaukumi – "Purene", "Venēcija", "Lāses", "Virsotnis", "Vaira", objekti "Metamorfoze", "Raksti sniegā", "Sniegoga", "Vēju gaidot"… Sava romantiska pasaule, par ko abi mākslinieki izsakās lakoniski: – Katrs darbs jau kaut kā jānosauc, lai varētu to saimniecību pārvaldīt… Tas ir zināms darba kods".
Lampu formas – tradicionālās: aplis, kvadrāts, taisnstūris, bet no pamatformas līnijas izvijas lietussarga, gliemežvāka vai zieda veidā, viļņo kā ūdens vai vēja brāzmas un dejo kā puteņa vērpete. Ieslēdzot jebkuru no viņu darinātajām lampām, uzreiz jūtams, kā materiāls, krāsa un forma spēlējas ar gaismu un ēnām, veidojot īstu gaismēnu gleznu. Patiesi – noskaņu un sajūtu nozare!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!