Populārākās eglītes, ko audzē Ziemassvētkiem  (1)

Kā Ziemassvētku kociņus pasaulē visbiežāk izmanto baltegles (Abies). Amerikā līdztekus balteglēm populāras ir arī dažādu sugu priedes (Pinus), kā arī zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziensii), bet siltākos reģionos pat araukārijas (Araucaria). Eiropā Ziemassvētkos izrotā gan baltegļu, gan priežu, gan egļu (Picea) sugas, bet Latvijā, protams, līderpozīcijās ir egles.

Pēdējā desmitgadē arvien biežāk cilvēki izvēlas uz Ziemassvētkiem iegādāties eglīti podā. Atšķirībā no grieztajām eglītēm, kas Latvijas tirdzniecības vietās nonāk ne tikai no Latvijas mežiem un kokaudzētavām, bet arī no citām Eiropas valstīm, podos esošās egles pārsvarā ir audzētas tepat Latvijas kokaudzētavās, taču ir iespējams, ka arī tās ir ievestas no ārvalstīm.

Populārākās Ziemasvētku egļu sugas un šķirnes, ko var iegādāties podos

Parastā egle (Picea abies) 'Ohlendorfii' ir lieliska Ziemassvētku eglīte nelieliem dārziem. Izaug līdz 4 metriem augstumā, 2 metriem platumā. Eglītei ir kompakts, nedaudz noapaļoti konisks vainagu, blīvs zarojums ar vairākām tuvu sakļautām galotnītēm, tumši zaļu skuju krāsojumu. Šī ir salīdzinoši lēni augoša egle, pilnīgi ziemcietīga, taču agrā pavasarī var ciest no saules apdegumiem.

Sudrabeglei jeb asās egles formai ar izteikti zilganīgām skujām (Picea pungens f. glauca) ir raksturīga vairāk vai mazāk zilganīga skuju nokrāsa. Skujas nedaudz garākas kā parastai eglei. Egle izaug 15 metru augstumā, 4 metru platumā, ar plati konisku vainagu, skaistām, blīvām skujām. Ātraudzīgā sudrabegle iederēsies vidēji lielā dārzā. Tā pakļaujas apgriešanai, ir ziemcietīga un necieš no saules apdegumiem.

Kanādas eglei (Picea glauca) ir blīvāku vainags kā parastai eglei, kā arī īsākas un strupākas skujas. Izaugot sasniedz 20 metru augstumu, platumā 4 – 5 metri. Sākumā aug ātri, pēc tam daudz lēnāk. Kanādas eglei ir ļoti dekoratīvi čiekuri. Ir daudz neliela auguma un punduršķirņu, no kurām vispopulārākā ir šķirne 'Conica'.

'Conica' izaugot saniedz 2 metru augstumu, un izplešas līdz pat vienam metram, eglei ir blīvs, konusveida vainags. Jaunās skujas sākumā ir gaiši zaļas, vēlāk - zilganzaļas. Šī ir lēnaudzīga egle, kas piemērota nelielam dārzam un grupveida apstādījumiem. Agrā pavasarī mēdz apdegt saulē.

Līdzīgas šķirnes, arī neliela auguma, konisku vainagu, bet ar zilganām skujām, ir 'Alberta Blue', 'Blue Wonder', 'Sander's Blue' u.c. Savukārt 'Daisy's White' dzinumi no agra pavasara līdz vasaras vidum ir krēmīgi balti. Arī šī šķirne mēdz agrā pavasarī apdegt saulē, tāpēc ieteicams to noēnot.

Serbijas eglei (Picea omorica) ir slaids, konisks vainags, graciozi zari. Izaugot tā var sasniegt pat 30 m augstumu un 3 metru platumu. Skujas - zaļas, ar baltām svītriņām apakšpusē, kas rada apsarmojuma efektu. Galotnē veidojas nelieli čiekuri, kas negatavi ir ar purpurvioletu nokrāsu, bet nogatavojušies iegūst kanēļbrūnu toni. Šī ir vidēji ātraudzīga, ziemcietīga suga, kas pilsētas apstākļus panes labāk kā parastā egle. Dārzam būs piemērota Serbijas egles pundurforma 'Nana', it īpaši, ja vēlaties Ziemsvētku eglīti rotāt arī pagalmā.

Kaukāza baltegle (Abies nordmnniana) – visbiežāk Ziemassvētku tirdziņos var sastapt no Eiropas ievestas grieztās baltegles, un tās dēvē arī par Nordmaņa balteglēm. Šīm balteglēm ir pagaras, tumši zaļas, mīkstas un ļoti smaržīgas skujas, kas nebirst mēnešiem ilgi. Šis ir arī visiecienītākais Ziemassvētku koks Eiropā. Izaugot Kaukāza baltegle sasniedz 25 m augstumu, 5 m platumu, veidojot šauri konisku vainagu. Jāņem vērā, ka tā nav pietiekami ziemcietīga, un to ieteicams stādīt Latvijas rietumu daļā.

Garzvīņu baltegle (Abies x phanerolepis) – viena no izturīgākajām balteglēm Latvijas apstākļos. Ar 15 m augstu, līdz 5 m platu konisku blīvu vainagu un pelēkzaļām skujām. Egle ir ziemcietīga, bieži sastopama vecos parkos.