<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/wolfsavard/">Laura Bittner</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Tradīcija, sagaidot Ziemassvētkus, uzstādīt izrotātu egli aizsākās 15. gadsimta beigās, 16. gadsimta sākumā Livonijā (tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā). Precīzi dati par to, kur pirmoreiz Ziemassvētkos tika uzstādīta izrotātā eglīte, nav zināmi, taču kopš tā laika tradīcija Ziemassvētku priekšvakarā dekorēt kādu mūžzaļu kociņu pakāpeniski izplatījās Eiropā, bet vēlāk arī Amerikā.

Kā Ziemassvētku kociņus pasaulē visbiežāk izmanto baltegles (Abies). Amerikā līdztekus balteglēm populāras ir arī dažādu sugu priedes (Pinus), kā arī zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziensii), bet siltākos reģionos pat araukārijas (Araucaria). Eiropā Ziemassvētkos izrotā gan baltegļu, gan priežu, gan egļu (Picea) sugas, bet Latvijā, protams, līderpozīcijās ir egles.

Pēdējā desmitgadē arvien biežāk cilvēki izvēlas uz Ziemassvētkiem iegādāties eglīti podā. Atšķirībā no grieztajām eglītēm, kas Latvijas tirdzniecības vietās nonāk ne tikai no Latvijas mežiem un kokaudzētavām, bet arī no citām Eiropas valstīm, podos esošās egles pārsvarā ir audzētas tepat Latvijas kokaudzētavās, taču ir iespējams, ka arī tās ir ievestas no ārvalstīm.

ZiemassvētkiKoki

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit