Kā liecina informācija, kas aprakstīta žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences", šis atklājums izdarīts, analizējot arheoloģiskos izrakumus, kas iegūti netālu no Ķīnas pilsētas Cjuaņhucuņas.
Lai noskaidrotu šo plēsoņu diētu, zinātnieki izanalizējuši izotopu 13C, 12C, 15N un 14N attiecību kaķu kaulu kolagēnā un secinājuši, ka tolaik kaķi pārtikuši no dzīvniekiem, kuru pamatbarība bijusi prosa, - tātad grauzējus: peles un žurkas.
Pēc ekspertu vārdiem, par to liecina ne tikai izotopu analīze, bet arī lielais kaķu kaulu daudzums neolīta cilvēku apdzīvotās vietas tuvumā.
Piemēram, viena atrastā kaķa diēta bijusi neparasti bagāta ar augu valsts pārtiku, lai gan dabā šie plēsoņas pārtiek tikai no gaļas. Tas, pēc zinātnieku vārdiem, liecina, ka neolīta ēras lauksaimnieki kaķus barojuši arī no sava pusdienu galda.
Savukārt kāda cita kaķa zobu analīze parādījusi, ka dzīvnieks bija nodzīvojis līdz sešu gadu vecumam. Tā kā savvaļā kaķi spēj izdzīvot daudz īsāku laika posmu, ir pamats uzskatīt, ka ķīniešu lauksaimnieki par saviem mazajiem brāļiem rūpējās.
Senākās liecības par cilvēku un kaķu draudzību nāk no Kipras - tur atrasti aptuveni deviņus tūkstošus gadu seni apbedījumi, kur blakus apglabāti cilvēki un kaķi. Taču šīs rīcības iemesls zinātniekiem nav skaidrs.
Savukārt pirms četriem tūkstošiem gadu kaķi parādījās Senās Ēģiptes mākslā, un kopš tā laika kaķu vēsture ir labi izsekojama. Taču praktiski nav zināms, kā cilvēku un kaķu attiecības attīstījās periodā līdz ēģiptiešu apsēstībai ar šīm radībām.
Tiek uzskatīts, ka mūsdienu kaķi cēlušies no stepes kaķiem, kas ir tuvākā savvaļas meža kaķu Felis silvestris lybica pasuga. Taču kā kaķi nokļuvuši Ķīnas stepēs, nav zināms, bet to, iespējams, izskaidros atrasto kaķu kaulu DNS analīze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
