Kurš gan nezina piparmētras! Atsvaidzinoši vēsās mentola smaržas un garšas dēļ tās viegli atšķirt no citām līdziniecēm. Taču mētru pulks ir gana daudzveidīgs un interesants, lai iepazītu tuvāk, vēsta žurnāls "Praktiskais Latvietis".
Dārzos audzētā piparmētra ir ūdensmētras un krūzmētras hibrīds, kam raksturīga augu dažādība. Piparmētras ar sarkanīgiem stublājiem iedēvētas par Anglijas, bet ar zaļiem – par Francijas piparmētrām. Tām ir daudz šķirņu, kas atšķiras pēc lapu un ziedu nokrāsas, lapu biezuma, smaržas intensitātes.
Galvenokārt tās veido, lai iegūtu vairāk lapu (tātad būtu lielāks drogu iznākums) un augstāku ēterisko eļļu saturu, lai panāktu izturību pret slimībām. Morfoloģisko īpašību un izmantošanas ziņā gandrīz visām šķirnēm ir daudz kopīga ar citām īstajām mētrām. Augsnes virspusē augiem veidojas horizontālie dzinumi, tie labi apsakņojas un der pavairošanai. Tējām, tāpat kulinārijā var izvēlēties jebkuru mētru pēc savām vēlmēm un garšas sajūtām.
Mētru stādus šopavasar maijā tirgos garšaugu audzētāja Līga Lustika Sējas novadā. Apsak ņots spraudenītis maksās 0,45 eiro, bet podā augošs stāds – 1,20 eiro. Dažādu mētru stādi pavasarī būs pārdošanā arī SIA "E-Stādi" Ogrē.
Padomi
- Mētras audzē saulainā, no aukstiem vējiem aizsargātā vietā.
- Piemērota trūdvielām bagāta, no daudzgadīgajām nezālēm tīra smilšmāla vai mālsmilts augsne, kas neļauj augiem izkalst. Augsnes ielabošanai izmanto kompostu, nezāļu vircu.
- Augšanas laikā stādījumos irdina augsni, ravē, dod augiem papildmēslojumu, piemēram, atšķaidītu nezāļu vircu.
- Pirmajā un otrajā augšanas gadā mētras aug skaistas un spēcīgas, bet trešajā gadā stādījums jau ir pārāk sabiezināts, sakneņi savijušies. Lai iegūtu labu ražu, ik pēc trim gadiem augi jāpārstāda.
- Tajā pašā augsnē atkārtoti audzē pēc 5–7 gadiem.