<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/23276140@N08/">Marni-</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/"> cc</a>
Latvijā, siltinot sabiedriskās ēkas, neveiksmīgus eksperimentus var atļauties, jo par tiem neviens neatbild... Savukārt privātmājas īpašnieks par šādiem eksperimentiem maksā no savas kabatas, turklāt bieži ļoti dārgi - pat ar sapuvušu māju, praksē pārliecinājies būvniecības eksperts Harijs Tučs.

"Nopirkšu siltumizolācijas materiālu un pats nosiltināšu māju. Kas gan tur var būt sarežģīts? Izmaksās lētāk! Daudzi privātmāju īpašnieki tieši tā arī uzskata. Diemžēl – tas ir tāpat, kā pašam sev labot zobus. Pietrūkst zināšanu, un, kādu pieļautu kļūdu dēļ, siltumizolācijas materiāls sēžas, tam piekļūst mitrums, konstrukcijas pelē... Pats savām acīm esmu redzējis, ka šādu eksperimentu rezultātā māja sapūst piecu – septiņu gadu laikā. Īpaši riskanti tas ir koka mājām, jo koks ļoti uzņem mitrumu," stāsta Tučs.

Pašrocīgi siltinot, viena no pirmajām kļūdām parasti ir nepareiza siltumizolācijas materiāla izvēle. Privātais īpašnieks siltumizolācijas materiālu visbiežāk izvēlas pēc principa – to, kas lētāks. Iegādājoties siltumizolācijas materiālu, pārdevējs veikalā pircējam ļoti reti par to sniedz pilnīgu tehnisko informāciju, jo, pirmkārt, ir ieinteresēts pārdod, otrkārt, visbiežāk ar siltumizolācijas materiālu praktiskajā pieredzē nav saskāries, tādēļ nezina, kā tas kalpos, iestrādājot konkrētas ēkas konstrukcijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!