Nav pārsteigums, ka nesen būvētajā mājā iekļauti gan unikāli dabas elementi, gan veclaicīgas masīvkoka sijas, gan ķieģeļu mūris un metālgriezumi, kas apvienoti ar maigām tekstūrām un drosmīgiem krāsu salikumiem. "Mūsdienīgu materiālu kombinācija ar senatni šobrīd interjera dizainā tiek izmantota ļoti bieži," žurnālam "Mano Namai" stāsta arhitekte.
Košās krāsas nav tikai nodeva interjera modei - šie ir nama saimnieces mīļākie toņi, kopā ar veclaicīgajiem ķieģelīšiem, masīvajām sijām, ozolkoka grīdām un rūpīgi izvēlētajiem telpaugiem tās veido neparastu noskaņu.
Interjera dizainā svarīgi, lai nama eksterjers organiski turpinātos arī iekštelpās. Šī iemesla dēļ istabās vietām parādās ķieģeļu mūra fragmenti, ko īpaši izceļ skaistās ozolkoka grīdas, kas klāj visu pirmo stāvu. Meklējot labāko risinājumu iekštelpām, darba procesā arhitekte ar nama saimniekiem nolēma atteikties no tradicionāli baltajiem griestiem. Dzīvojamās istabas centrālajā daļā griestos tika izveidota niša, kuras padziļinājumā iestiprinātas veclaicīgas koka sijas. Nezinātājiem rodas iespaids, ka mūsdienīgais nams ir ļoti sens, tajā slēpjas pagātnes stāsti, emocijas un noslēpumi.
Pēc arhitektes ieceres griestus rotā neuzkrītoši un šķietami senlaicīgi ovāli dekoratīvie elementi. Šie motīvi atkārtojas arī citviet telpā - istabas galvenais dizaina elements ir slavenā 20.gadsimta arhitekta Ārnes Jākobsena radītais olas formas atpūtas krēsls. Sulīgi violetā krēsla krāsa smalki un niansēti papildina tumši brūnās sienas un uzsver relaksējoši romantisko atmosfēru istabā.
Dzīvojamās istabas dziļumā iekārtota virtuves niša, kuru no kopējās telpas atdala ēdamgalds, metāla sija un milzu monstera. Lielās auga lapas neuzkrītoši maskē sadzīvisko telpas daļu, piešķirot papildu dzīvīgumu un izceļot apdarē izmantotās košās krāsas.
Virtuvē valda tīras līnijas un mierīgs dizains, ko atdzīvina intensīvi zilā indigo krāsa. Interesanti izskatās ēdamgalds - virsma veidota no raupjiem, it kā neapstrādātiem koka dēļiem, to balsta barokāli greznas kājas. Pēc mājas saimnieku vēlmēm krēslus sedz no lupatu "deķīšiem" šūti pārvalki.
Otrajā stāvā iekārtotas ģimenes guļamistabs, gan vecākiem, gan bērniem. Domājot par šo telpu interjeru, Edita Stankevičiūte-Righetto centās tās iekārtot atšķirīgi, atstājot vairākus vienojošos elementus, kas dominē visā mājā - valriekstu krāsas ozolkoka grīdas, balti krāsotas sienas. Netipiski bērnistabai izvēlētas kabineta mēbeles. "Vēlējos radīt dinamisku, bet tajā pašā rotaļīgu sajūtu, izvairoties no raibiem attēliem vai citiem tradicionālajiem bērnistabas dekoriem. Galu galā izvēlējos risinājumu - košu skapi ar vaļējiem plauktiem, ļaujot pārskatīt rotaļlietas, apģērbu un visu pārējo iedzīvi," žurnālam stāsta arhitekte.
Līdzās plašajai vecāku guļamistabai atrodas liela vannas istaba. Arī guļamistabā redzams ķieģeļu mūra fragments, radot nedaudz noslēpumainu un romantisku noskaņu, ko vēl vairāk izceļ mākslinieciski gaismas ķermeņi un tekstilijas. Raupjos ķieģeļus papildina zaļganbrūnas zīda drapērijas, kas rada asociācijas ar dabu un rosina atpūsties no ikdienas steigas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
