Čikāgas dzīvnieku patversmē viņš nonāca, kad bija tikai pāris nedēļas vecs, un patversmes darbinieki viņu nosauca par Zeķīti (Stockings).
"Kaķēna nebija spējīgs nostāvēt vai pat pilnībā izstiept kājas. Taču, kā tas ir kaķiem un citiem dzīvniekiem, kas dzimuši ar kādām fiziskām īpatnībām, kroplība viņu neapturēja.
Zeķītis bija dzīvnieks ar lielu gribasspēku, un drīz vien mēs jau varējām vērot, kā viņš mēģina pārvietoties uz pakaļējām cīpslām vai potītēm," stāstīja viens no patversmes darbiniekiem.
Tad viņi uzrunājuši veterinārārstu dr. Stīvu Neihausu, kurš, neraugoties uz pastāvošo risku un jebkādu garantiju trūkumu, uzņēmās veikt operāciju, lai kaķēna kājas darbotos, kā nākas.
"Mēs izvēlējāmies veikt operāciju, lai gan zinājām, ka pilnīgi normāls Zeķītis nebūs nekad. Mūsu mērķis bija viņa kājas padarīt tik funkcionālas, lai viņš varētu nodzīvot laimīgu mūžu bez pastāvīgām sāpēm," stāstīja dakteris.