Ēnainām telpām nepieciešami neizvēlīgi istabas augi  (14)

Ēnainās telpās labi jūtas to sugu augi, kas savvaļā sastopami zem lielu augu lapotnēm, kur saule nespēj izspraukties cauri zaru un lapu biezoknim. Visiem šiem ēncietīgajiem augiem raksturīgas zaļas lapas visdažādākajās toņu variācijās. Zaļo lapu uzturētājs hlorofils veidojas vienīgi gaismas ietekmē.

Pat ēncietīgiem telpaugiem neder vannas istaba bez logiem, tumša kāpņu telpa, gaitenis un citas vietas, kur neieplūst dienas gaisma. Šādās vietās telpaugi nespēs normāli augt visu gadu. Ja tomēr nepieciešams kāds zaļums, ēncietīgus telpaugus var izvietot uz laiku un tad nomainīt, ik pa sešiem mēnešiem izmantot ziedošos sezonas augus.

Lai ēncietīgie telpaugi visu gadu labi justos telpās, jānodrošina nepieciešamā gaisa temperatūra. Vieniem patīk vēsas telpas, bet citiem teicamai augšanai ziemas mēnešos vajadzīga aptuveni +12…+15 °C temperatūra, bet pārējā laikā – parastā istabas temperatūra.

Savukārt siltumu mīlošiem augiem arī ziemā nepieciešamas siltas (+18…+22 °C) telpas.

Ja ziemā gaisa temperatūra telpā ir 
+10…+16 °C, augi jālaista vismaz divas reizes retāk nekā tad, ja atrastos siltā +18…+22 °C vietā. Vēsumā auga fizioloģiskie procesi norit lēnāk, tādēļ ūdens uzņemšana samazinās.

Laistāmajam ūdenim vienmēr jābūt pāris grādu siltākam nekā gaisam telpā. Ziemas mēnešos ir ļoti svarīgi augus nepārlaistīt, lai nebojātu sakņu sistēmu. Saknes, kas ilgstoši atrodas slapjā augsnē, sāk pūt un grūti atjaunojas, jo patlaban augi neattīstās tik intensīvi kā, piemēram, martā. Ja gadījies pārlaistīt aktīvas augšanas periodā, saknes parasti atjaunojas veiksmīgi, turpretī ziemā pārāk dāsni dzirdīts telpaugs pavasari var nesagaidīt. Tādēļ pirms katras paredzētās laistīšanas reizes vajadzētu pārbaudīt, vai podā ir sausa vismaz pāris centimetru bieza augsnes virskārta. Ja ir, augu droši var laistīt.

Par ēnainā vietā augošo telpaugu veselīgumu liecina to izskats. Obligāts faktors ir mēslošana. Visvienkāršākā metode – izraudzīties vienu komplekso mēslojumu un lietot reizi nedēļā (ja telpaugs stādīts tikai kūdras substrātā) vai katru otro nedēļu (ja tas aug dažādu substrātu maisījumā, kas sastāv, piemēram, no bagātinātas kūdras, velēnu zemes un trīsgadīga satrūdējušu lapu komposta).

Ēncietīgos telpaugus, kas visu gadu aug siltā vietā, var mēslot arī caur lapām, tādējādi nodrošinot barības vielu iekļūšanu augā un mitrinot gaisu.

Lielākajai daļai ēncietīgo telpaugu nav izteikta miera perioda, taču gana daudz ir tādu, kam šāds atvaļinājums ir ļoti svarīgs.

Izteikts miera periods ir, piemēram, Āfrikas sparmānijai un Mīnija klīvijai. Tā laikā vismaz uz pāris mēnešiem pazemina gaisa temperatūru, pilnīgi pārtrauc auga mēslošanu un laista minimāli.