"Lai nodrošinātu komfortablu temperatūru mājoklī, ir nepieciešami divi priekšnoteikumi – efektīva un droša apkures ierīce, kā arī pareizi nosiltināts mājoklis. Lai samazinātu ierīces pārkurināšanas risku un siltuma koncentrēšanos apkures ierīces tuvumā, jānodrošina apkures ierīces jaudas atbilstība apsildāmās telpas platībai. Tas ir pamatu pamats - ikvienā mājoklī nepieciešams apkures ierīces izbūvēt atbilstoši apkurināmai platībai, kā arī apdzīvojamā ēka ir pareizi un kvalitatīvi jānosiltina, tajā jāiebūvē kvalitatīvi logi un ventilācijas sistēma," portālam "Delfi" norāda Aivars Zeiļa.
Apdrošinātāja pieredze liecina, ka nereti mājokļos notiek nelaimes gadījumi, kas radušies apkures sistēmu pārkaršanas, sadegšanas vai neatbilstošas jaudas dēļ. Kā vienu no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem Zeiļa min krāšņu pārkurināšanu. "Ja tiek izmantotas elektroinstalācijas sistēmai neatbilstošas elektroierīces, uzkarst elektriskie vadi, kas var izsaukt degtspējīgo konstrukciju aizdegšanos," norāda eksperts.
Ierīkojot papildu apkures ierīci (parasti tās ir čuguna vai tērauda ilgdedzes krāsniņas vai elektriskās apkures ierīces), jāievēro būtiski noteikumi:
- nekādā gadījumā nedrīkst viena dūmeņa dūmvadam pieslēgt divas vai vairākas apkures ierīces, jo tas palielina dūmeņa pārkaršanas risku un paātrina tā nolietošanos;
- ja apkures ierīces siltumnesējs ir šķidrums, būtiski ir nosiltināt siltumnesēja caurules, spiedkatlus, kas atrodas bēniņos vai pagrabos, - tas arī palīdzēs izvairīties no liekiem siltuma zudumiem un apkures cauruļvadu aizsalšanas;
- pirms elektrisko apkures ierīču izmantošanas obligāti ir jāuzaicina sertificēts elektriķis, kurš nomērīs elektroapgādes sistēmas pretestību un noteiks, vai drošinātāji un elektriskie vadi atbilst izvēlētās elektroierīces jaudai.
Aivars Zeiļa atgādina arī par mājokļa ergonomiku. "Mūsdienās ir moderni un lietderīgi ievērot arī mājokļa ergonomikas principus. Tas nozīmē, ka apkures ierīcēm ir jābūt izvietotām ērti pieejamās telpās, to lietošanai jābūt maksimāli vienkāršai. Šim priekšnoteikumam ideāli atbilst automātiskās gāzes apkures ierīces," iesaka eksperts.
Ir skaidrs, ka visu šo priekšnoteikumu ievērošana prasa diezgan lielus ieguldījumus, tāpēc mājokļa energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir jāsāk no vienkāršākajiem - logu, durvju remonta vai nomaiņas. Savukārt daudzdzīvokļu ēku gala dzīvokļos būtu nepieciešama arī gala ārsienas siltināšana no iekšpuses. Protams, vislabāk ir daudzdzīvokļu ēku siltināt kompleksi no ārpuses, kas nodrošina mazākas apkures izmaksas, kā arī drošāku un pilnvērtīgāku siltumefektivitātes uzturēšanu mājoklī.
Nepareiza īpašumu apsaimniekošana var novest pie nelaimes, jo, kā rāda apdrošināšanas sabiedrības statistika, kad mājoklim ir vāja siltumefektivitāte un telpas netiek pienācīgi apkurinātas, ziemā nereti jāsaskaras ar cauruļvadu aizsalšanu un plīšanu. 2013.gadā "Balta" izmaksājusi atlīdzības 500 000 eiro apmērā tikai par plīsušu vai aizsalušu cauruļvadu radītajiem bojājumiem vien. "Varam vien lūgt saimniekus ar atbildību izturēties pret savu īpašumu un labāk kārtīgi parūpēties par mājokļa siltumefektivitāti un arī regulāru apsildīšanu īpaši aukstajos periodos," aicina Aivars Zeiļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
